IetekMeļu tops

Mangosaldejums @ 01.01.2026 23:46

UK piecgadīgus bērnus vecáki sūta uz skolu (skolu sāk 5g.v.)ar pamperu un vadā ratos un tā ir kļuvusi par valsts līmeņa problēmu par ko sāk plānot likt sodus, jo tas nav skolotāja darbs mainīt lielam bērnam pamperi. Gentle parenting ir aizgājis daudz par tālu. Bērnam krasi palielinás pašapziņa, kad viņš iemācās jaunas prasmes, kas palīdz viņam būt neatkarīgākam. Pašam ğērbties, pašam uz podiņa, pašam nest savu somu utt. Labi, varbūt gada vecumā nav jāspiež visi uz podiņa(kaut gan mani vecāki to darīja un paldies viņiem), bet audzināt totālus vājuļus nākamo paaudzi ir vnk ārprāts. Tāpēc sīči nevar izvēlēties savu dzimti, jo mammītes lieliem bērniem skrien pakaļ ar pamperi un pie katra kritiena skrien visu pasauli vainot. Sorry, zinu, ka skarbi, bet parunájiet pašas ar kādu b/d vai jaunāko klašu audzinātājám un tur vnk nák ārā drausmas no modernajiem vecákiem.

2.5 gadi nav tas pats, kas 5 gadi, kur tā jau ir totāla izlaidība. Nav jāsalīdzina pilnīgi dažādas vecumu grupas. 3gadnieka posms ir tas normālais standartvecums, kad bērns apzinās savas vajadzības un prot arī paciesties tad, ja vajadzība pagaidīt līdz podiņam. Un podiņmācībā nav tā, ka vienā dienā vecāki izdomā nevilksim vairs pamperu. Tas ir vairāku mēnešu ilgs mācību process, kur pampers sākumā tiek vilkts nost staigājot pa māju un tikai pēc tam pakāpeniski jau ārpusē ar katru reizi testējot arvien garākas pastaigas. Nav normāli pāragri noņemt pamperu un tad pakaļ skraidīt slaucīt peļķes un kaunināt bērnu. Nav jātaisa baigo mega problēmu tur, kur tās nav. 5 gadi pamperos un ratos nav norma, bet ne jau kratīt ar pirkstu māmiņai, kuras bērnam tikai 2.5 gadi!

crete @ 01.01.2026 23:58

2.5 gadi nav tas pats, kas 5 gadi, kur tā jau ir totāla izlaidība. Nav jāsalīdzina pilnīgi dažādas vecumu grupas. 3gadnieka posms ir tas normālais standartvecums, kad bērns apzinās savas vajadzības un prot arī paciesties tad, ja vajadzība pagaidīt līdz podiņam. Un podiņmācībā nav tā, ka vienā dienā vecāki izdomā nevilksim vairs pamperu. Tas ir vairāku mēnešu ilgs mācību process, kur pampers sākumā tiek vilkts nost staigājot pa māju un tikai pēc tam pakāpeniski jau ārpusē ar katru reizi testējot arvien garākas pastaigas. Nav normāli pāragri noņemt pamperu un tad pakaļ skraidīt slaucīt peļķes un kaunināt bērnu. Nav jātaisa baigo mega problēmu tur, kur tās nav. 5 gadi pamperos un ratos nav norma, bet ne jau kratīt ar pirkstu māmiņai, kuras bērnam tikai 2.5 gadi!

personīgajā pieredzē podiņmācība paņēma 3 nedēļas, 1.6 gadu vecumā. Protams, šur tur pa nelaimītei gadījās, kas ir normāli. Neviens te nediskutē par pamperu raušanu nost, tas, protams, ir process, bet jo ātrāk tā situācija ir atrisināta, jo visiem iesaistītajiem tas ir labāk. Ja gaidīsim uz katru lietu, kad bērns "ir gatavs", tad mēs arī gaidīsim mūžīgi uz citām lietām, jo bērns nekad negribēs pats mācīties burtus vai ēst brokoļus, vai kārtot savas mantas.. Ir tāds teiciens angliski "you need to learn to do hard things for easier life".

Mangosaldejums @ 02.01.2026 00:06

personīgajā pieredzē podiņmācība paņēma 3 nedēļas, 1.6 gadu vecumā. Protams, šur tur pa nelaimītei gadījās, kas ir normāli. Neviens te nediskutē par pamperu raušanu nost, tas, protams, ir process, bet jo ātrāk tā situācija ir atrisināta, jo visiem iesaistītajiem tas ir labāk. Ja gaidīsim uz katru lietu, kad bērns "ir gatavs", tad mēs arī gaidīsim mūžīgi uz citām lietām, jo bērns nekad negribēs pats mācīties burtus vai ēst brokoļus, vai kārtot savas mantas.. Ir tāds teiciens angliski "you need to learn to do hard things for easier life".

Bet man divi bērni un personīgā pieredze ir atšķirīga. Vienam bija lēni, otram ātrāk. Neviens jau apzināti negaida, bet vadās pēc sava bērna. Ja bērnam ir interese par podiņu un vēl jo vairāk pamperos pats nejūtas komfortabli, tad lieta sanāk ātri. Bet tas nenozīmē, ka tie, kas atvadās no pamperiem 3 ar pusi gados ir sliņķi un nemāca bērnus. Māca gan, bet katram bērnam attiecības ar podiņu ir savādākas un, ja bērns nav gatavs, tad arī nespiež un nekaunina, bet pagaida līdz tam apzinīgākam stabili 3+ gadiem, kad pats bērns to līdz galam pieņem un nav kreņķa. Un te neiet runa, ka jāgaida līdz 5 gadiem. Un nav arī tā, ka, ja bērnu nedresē, tad mūžīgi staigās pamperos ar knupi un brauks ratos. Bērniem ir sava dabiskā attīstība un visi ātrāk vai vēlāk evolucionē. Nevajag pārspīlēt, ka nu bez pātagas dabiskā attīstība nenotiks. Un nejauc ar izglītību un ēšanas kultūru, kas ir pavisam cita lieta. Visās šajās tēmās, kad kāda sāk mom shamingu bieži panesās visa sajaukšanu kopā un mešanu vienā maisā.
Tie 5 gadi, par kuriem tu raksti ir drīzāk Munchausen syndrome by proxy un tas ir pavisam kaut kas cits.

Mangosaldejums @ 01.01.2026 23:46

UK piecgadīgus bērnus vecáki sūta uz skolu (skolu sāk 5g.v.)ar pamperu un vadā ratos un tā ir kļuvusi par valsts līmeņa problēmu par ko sāk plānot likt sodus, jo tas nav skolotāja darbs mainīt lielam bērnam pamperi. Gentle parenting ir aizgājis daudz par tālu. Bērnam krasi palielinás pašapziņa, kad viņš iemācās jaunas prasmes, kas palīdz viņam būt neatkarīgākam. Pašam ğērbties, pašam uz podiņa, pašam nest savu somu utt. Labi, varbūt gada vecumā nav jāspiež visi uz podiņa(kaut gan mani vecāki to darīja un paldies viņiem), bet audzināt totālus vājuļus nākamo paaudzi ir vnk ārprāts. Tāpēc sīči nevar izvēlēties savu dzimti, jo mammītes lieliem bērniem skrien pakaļ ar pamperi un pie katra kritiena skrien visu pasauli vainot. Sorry, zinu, ka skarbi, bet parunájiet pašas ar kādu b/d vai jaunāko klašu audzinātājám un tur vnk nák ārā drausmas no modernajiem vecákiem.

Bērns labākais draugs! Ja tā, mammiņas, ejat pie psihiatra!
Mammas māca. Arī podiņmācību. Es arī esmu mācījusi. Piekakātas biksiņas? Jā. Bet nu nedzemdē, ja neesi gatava bērnam. Punkts.

Jurgita908020 @ 01.01.2026 14:40

Acīmredzot, Jums nav bijusi pieredze ar šāda tipa vīriešiem.. mēs nekad nezinām, kas notiek kameras otrā pusē un aiz slēgtām durvīm. Šim tipāžam ir ļoti raksturīgi nēsāt otru uz rokām, bet nedod Dievs, otra puse nebūs 100% pakļāvīga vai ar savu viedokli, papaijā pret spalvu un saņem visu ateju taisni sejā. Šie cilvēki parasti savu melno dabu parāda tieši tad, kad ir precēti..

Es personīgi neesmu bijusi viņu ikdienā un neko redzējusi. Ar sveci neesmu stāvējusi. Jā, daudzi vīrieši mēdz būt vardarbīgi. Šeit mēs dzirdam vienu pusi, vēl ir otra puse. Es šeit neattaisnoju Samantas vīru. Ja tiešām tā ir bijis, visu cieņu Samantai, ka spēja aiziet.
Man ir superīgs vīrs. Pret bērniem brīnišķigs, daudz pavada laiku, spēlējas, kopā mācās. Dara gan mājasdarbus, gan ēst taisa. Savstarpējās attiecības ļoti labas. Nekad nav pacēlis roku, nekad nebļauj utt.
Ja es tagad izdomātu šķirties un sastāstītu visiem, ka vīrs mani sit, dauza, baļauj utt. Man ticētu 99% cilvēki, manam vīram ticētu tikai tie, kas viņu tiešām ļoti labi pazīst.
Šajā kontekstā ir nesmuki cilvēku padarīt par vainīgu, un vardarbīgu, ja neesam blakus stāvējuši un neko nezinām. Ja ir bijusi fiziska, emocionāla, finansiāla vardarbība tur ir darbs policijai un attiecīgajām instancēm, ja būs vainīgs saņems savu sodu.
Tāpat vardarbību var interpretēt pa savam. Kādam ir vardarbība, ja iesit. Kādam ir vardarbība, ja neatnes kafiju pie gultas ar brokastīm. Kādam ir vardarbība, jo konkrētajā mēnesī otrs pasaka, ka nevar nopirkt jaunu mašīnu. Utt.