Hey! Vai Jums šķiet, ja es pārsvarā ikdienā vienmēr esmu cilvēks kurš savai sievietei mēģina dot pēc iespējas vairāk dzīvē, bet uzskatu ka reizēm tomēr ir kaut kas jāsaņem arī pretī (nekas konkrēts, bet vispārīgi) - vai tas mani padara par egoistu? Man jau šķiet ka neviens cilvēks nespēj tikai dot un dot, pat ja to dara pilnībā no sirds un neko nesagaidot pretī, es domāju ka jebkurš cilvēks agri vai vēlu būs nelaimīgs. Vai es tomēr kļūdos? Vai tad jebkuram cilvēkam nav vienmēr nedaudz jādomā arī par sevi, jo nedrīkst taču sevi pamest novārtā... Paldies jau iepriekš.
Egoistiem vieglāka dzīve, tas ir skaidrs. Manuprāt attiecības ir vienlīdz jādod un vienlīdz jāgrib saņemt pretī. Mana atkal gribas tik dotu un dotu un negribu neko pretī. Dažkārt tā ir problēma.
Ņemot vērā, ka šī jau ir otrā diskusija par Tavu sievieti, tad laikam ir laiks nomainīt jaunu, ja tik daudz problēmu.
Vai tad vēlme izprast, pielāgoties un risināt tagad vairs nav vērtība? Man likās ka vīrieši kuri maina sievietes regulāri netiek uzskatīti par labiem eksemplāriem, vai arī es esmu vecmodīgs? Un diskusijas bija divas, jo nelikās prātīgi jaukt to visu kopā vienā.
Protams, ka tas nav egoistiski. Būtu jocīgi ja tu par sevi vispār nedomātu. Sekoju youtube vienai ārzemju sievietei, kura stāsta vērtīgas lietas par pašapziņas celšanu. Viņa apgalvo, ka svarīgākais ir tas ko tu jūti, domā vai vēlies, nevis ko domā citi. Piemērs: ja tu visu laiku nēsā melnu apģērbu un jūties labi, kāds pasaka, ka izskaties vecmodīgi, bet ja tu jūties ok, tad tu turpini to nēsāt neatkarīgi no tā ko saka citi. Tātad tu domā par sevi vispirms!
Vai tad vēlme izprast, pielāgoties un risināt tagad vairs nav vērtība?
Tā ir laba iezīme, bet.....ar šo pielāgošanos var aiziet arī par tālu un pazaudaēt sevi,kamēr pielāgojies otram. Tev jasajūt tā robeža, cik tālu ir ok, bet kurā momentā otrs sāk jau par daudz kāpt uz galvas.
33
