Sveiki!
Vēlējos Jums pajautāt, kā izskatās no sieviešu puses šī situācija.
Mana sieviete ir cilvēks, kas nemēdz doties uz klubiem vai citām līdzīgām izklaides vietām, es biju nesen ar viņu par to vienkārši kaut kā vispārīgi runājis par to tēmu. Un viņa sāka teikt ka, ja viņa ietu, tad es taču nervozētu un pārdzīvotu. Uz ko es atbildēju ka ne jau tik traki, ka protams mani uztrauc ka viss lai viss būtu kārtībā, un lai nebūtu kādi apdzērušies vīrieši kuri nemāk sevi kontrolēt un tā, bet ka viņai pinībā uzticos, un ka mierīgi var doties un izbaudīt atpūtu kopā ar draudzeni, ka var arī padejot ar kādu, ja vēlas un es pilnībā uzticos un zinu ka nav jāreizējās par krāpšanu un tādām lietām.
Uz šo manu atbildi viņa uzsprāga, sakot ka tas nozīmē ka man ir pilnīgi vienalga par viņu un viņa varot darīt pilnīgi jebko ar jebkuru vīrieti un mani tas neskar.
Īsti nevarēju saprast šo visu, ir bijis pagātnē ka ļoti lielas uzticības nebija ar partneri, un šad tad aizdomājos par to vai viņa tiešām ir uzticīga, tagad savukārt man nav ne mazāko šaubu ar esošo parteri, savukārt viņu galīgi tas neapmierina. Teica ka es ticu ka viņa neko nedarītu, bet noteikti vienmēr prātotu visādas varbūtības par to, kas varētu iespējams notikt un cik patiesa varētu būt viņas stāstītā versija par pavadīto nakti klubā. Man savukārt tādu domu nav, jo ja pilnībā uzticos, tad man nerodās nekādas šaubas vai variācijas par no kas ir bijis vai nē.
Vai arī Jums liekas ka pilnīga uzticēšanās otrā cilvēkā ir vienāda ar vienaldzību pret to cilvēku?
Vai varētu būt tā, ka iespējams viņai nav tāda uzticība, tādēļ viņai nav izprotama mana attieksme?
Paldies jau iepriekš.
33
