Vai “salauztus”, sāpinātus cilvekus var labot?

133

Reģ: 06.05.2018

Jautājums tad, ka jums šķiet vai sapinatus cilvekus var atkal “savest” kārtība?
Situācija sekojoša, ir puisis kurš ir sapinats ļoti, vairākas reizes. Ir bijis ilgstošas attiecības, tad meitene viņu ir nokrāpuši, tad cita sieviete ir viņu vienkārši pametusi. Vins ir ļoti cietis, loooti. (Viņam 35 man 25)
Sagājām kopā neilgi pēc viņa pēdējo sāpīgo attiecību beigšanas. Pazīstami mēs bijām jau vairākus gadus pirms tam, vienmēr esmu viņam patikusi, jau sen vins bija mēģinājis mani iekarot un nu sanāca(pat es viņu savu laik sāpināja, kas daudz ko arī ietekmēja mūsu attiecības) . Pirmais laiks bija slikts, varēja just ka cilvēks nav ar mani. Bet nu pēc pus gada jutu ka cilvēks sāk atvērties, palikt mīļš un tiešām saku just ka ir mainījies.
Bet jautājums ir vispārīgs? Ka ir ar tiem cilvēkiem kuri agrāk ir tik ļoti izcakareti, tik ļoti sāpināti, vai viņi kādreiz vēl var spēt kādu iemīlēt? Cik ilgs laiks ir vajadzīgs lai cilvēks to aizmirstu, ne aizmirstu bet tiktu pari? Vai ir mīlestība pēc tas mīlestības kura jums līkas taa īsta un vienīgā? Ka ir ar jums bijis?

18.10.2019 13:03 |

Dream woman

489

Reģ: 17.04.2015

Es esmu piedziivojusi neuzticiibu no otra cilveeka puses, respektiivi kraapshanu.
Man ir gruuti uzticeeties jo nezinu, vai otrs kas saak ar mani runaat veelaas atkal izmantot, vai saka taisniibu.. tajaa jomaa ir gruuti ticeet.
Bet man nebuut nav taa,ka neiepatiktos kaads cits peec shii visa. Iepatikaas un pat biju gatava veidot attieciibas. Diemzheel saprotu,ka vaina bija manii.. Es veelreiz nekad nepiedoshu kraapshanu jo zinu,ka tas atkal atkartosies un viss. No shiim nepatiikamajaam situaacijaam mees visi maacaamies.

18.10.2019 13:26 |

Palmiņa

307

Reģ: 15.09.2019

Es personīgi nē. Ir brīži, kad aizmirstas viss sliktais, ka esi bijis nodots, krāpts, juties nevajadzīgs,un tad pēkšņi vienā brīdī tas viss uzpeld uz augšu un notiek emociju vulkāns. Asaras. Depresija. Puņķi. Dusmas. Aizvainojums.
Ar to sanāk dzīvot ikdienā un tas ir smagi. Ir brīži, kad apkārt ir desmitiem cilvēku, bet tu jūties nevajadzīgs, jo esi bijis nodots. Tas man ir vissgrūtākais. Cenšos ar to dzīvot. Piedot. Atcerēties tikai labāko.
Mana vecmāmiņa teica, ka viss sliktais, kas dzīvē noticis nav svarīgs, jo tikai mūža nogalē tu atceries labo, kas bijis tuvs sirdij, mīlestību, bērnus, atmiņas. Viss sliktais it kā nemaz nav bijis un tad tu novērtē, kad dzīve pagājusi, kas ir pats svarīgākais.
Es uzskatu, ka nevar. Lai ko cilvēks neteiktu, tas vienkārši iet līdzi un viss.

18.10.2019 13:43 |

Srumun

347

Reģ: 27.12.2018

Šie cilvēki var laboties tikai paši, labvēlīgu apstākļu ietekmē. Bet kaut kādas pēdas tāpat vilksies līdz, pat ja dziļi noslēptas. Bet vispār viss ir ļoti atkarīgs no cilvēka.

18.10.2019 13:47 |

Mazaa_saulite

775

Reģ: 30.09.2019

Es gan domāju, ka var atkal kādu iemīlēt un varbūt pat stiprāk nekā to cilvēku kurš Tev šķita liela mīla.
Protams tas sāpes nāks līdzi un to nekad jau neizmirsisi, bet iemīlēt var pēc tam. Nav tā ka dzīve apstājas un tagad līdz mūža galam būs tā , ka nevienu vairs ne iemīlēsi un jūtas nebūs tik stipras kādas bija ar to konkrēto cilveku.

18.10.2019 13:47 |

Kikii1

133

Reģ: 06.05.2018

Jaa es zinu ka viņam vēl joprojām sāp ja atceras.
Bet zinu vienu, vins viņu mīlēja ļoti , bet nebija vins pats. Vins man teica ka ar mani ir tik dīvaini, tik savādi , jo viņam nav nekas jātēlo, vins ir tāds kāds vins ir, jūtas brīvi.
Zinu ka ar iepriekšējo sievieti viņam tā nebija, mīlēja viņu ļoti, bet tik daudzas lietas nesaskanēja, tēloja to kaa nav.

18.10.2019 13:50 |

Kikii1

133

Reģ: 06.05.2018

Vispār jau visi cilvēki kaut kam ir gājusi cauri, visus ir kāds sāpinājis mazāk vai vairak( varbūt ne visus , bet lielu daļu), un nevienam jau dzīve nav apstājusies, kādreiz jau atrod atkal to cilvēku kuru iemīlēt, es domāju ka liela nozīme ir no tā nākamā cilvēka, no attiecībām kādas ir aiz tam kuras bija sāpīgas.
Vai viņas ir siltas un mīļas.

18.10.2019 14:01 |

Kiskismau

1892

Reģ: 17.09.2019

Manuprāt ka jā. Mans tagadējais līgavainis ari bija ilgās attiecības, krāpts un sāpināt. Kad sākām tikties tad bija kompleksi, neuzticības utt. Ar laiku (2 gadi) viņš ir to visu aizmirsi un sācis dzīvot pats sev un mums nevis tām pagātnes sāpēm. Viņš tagad bieži prasa kā man bija pacietība viņu nepamest.

18.10.2019 14:12 |

Kikii1

133

Reģ: 06.05.2018

Es tieši tā pat domāju, iedomājies cilvēks ir ticis ļoti sapinats, un tad uzrodas tas cilvēks kurš ir mīļš pret tevi, attiecības ir harmonijā, galvenais lai cilvēkam ir kaut mazākas simpātijas tad tas ar laiku atkausēs viņa sirdi. Piedzims bērni , izveidosies īsta ģimene un protams tas sāpes vins vairs neatcerēsies, vismaz nedomās par to, jo ir jauna mīla, iemesli dzīvot, iemesli smaidīt. Dzīve neapstājas pēc vienam vai vairākām neveiksmīgām attiecībām.

18.10.2019 14:16 |

woman_wonderland

2456

Reģ: 20.07.2013

Nu vajadzētu saprast un nošķirt pagātni no tagadnes (tagadējā cilvēka), jo nejau tagadējais cilvēks Tev ir izdarījis šos pagātnes pāridarījumus.
Taču ticu, ka pēc kāda laika viss ir iespējams ar citiem, gan mīlestība, gan viss pārējais. Cik ilga laika? Individuāli..var paiet gadi, var paiet mēneši, atkarīgs no paša nostājas, cik ātri vēlies ''atveseļoties''.

18.10.2019 15:08 |

TimeToDream

1364

Reģ: 19.07.2019

Var, tikai tam ir vajadzīgs laiks. Cik? Katram ir individuāli. Mans draugs arī iepriekšējās attiecībās tika krāpts un sāpināts, attiecību sākumā varēja just, ka viņš baidās, ka arī es to varētu izdarīt. Tāpēc cenšos parādīt mīļumu, gādīgumu, sajūtu, ka viņš man var uzticēties, jo es taču viņu nekrāpšu, man tas nav vajadzīgs. Centies arī tu būt viņam tā labākā, mīļākā, par kuru zini, ka viņa vienmēr būs blakus. Tikai ar laiku un pacietību vari panākt pozitīvu rezultātu.

18.10.2019 15:27 |

Tweek

1022

Reģ: 04.11.2017

Teikšu no savas pieredzes, cilvēku ir iespējams savest kārtībā.
Neesmu piedzīvojusi neko tamlīdzīgu mīlas frontē, bet vispārīgi sakot ir traumatiska bērnība bijusi. Tagad, kad esmu pieaugusi, jā, protams, tas ir atstājis iespaidu un ir arī sekas, depresija. Apmeklēju psihologu un progress ir manā dzīvē. Tiesa, ne baigi redzams, bet ir, ja salīdzinu sevi tagad un sevi pirms 4 gadiem.
Tā kā viss ir iespeējams. Pareizi jau meitenes saka, ka vajadzīgs ir laiks, jo cilvēkam nevar noregulēt smadzenes stundas laikā. Tas nav iespējams.
Plus ir jābūt gribēšanai tikt pāri sliktajai pieredzei.

18.10.2019 15:49 |