Ļoti labi tevi saprotu. Man pagātnē arī ir bijušas tādas attiecības, jau vienā citā diskusijā minēju, ka abi abpusēji sapratām, ka ir jāšķiras. Ļoti vienkārši, man gribējās normālu vīrieti blakus, bet viņam mammu. Es sākumā, tāpat kā tu, pieļāvu kļūdu, ka sedzu lielāko daļu izdevumus, jo sākumā naudas pietika un gribēju lutināt savu vīrieti, man tas netraucēja, plus rozā brilles un tā, bet viņš uzskatīja, ka sievietes pienākums ir rūpēties par savu veci. Mans bijušais gan nekur nešķaidīja savus ienākumus, bet gan bija ļoti taupīgs, arī pret sevi, un katru centu rūpīgi krāja. Viņam bija diezgan lieli iekrājumi tam laikam. Tad, kad man pienāca grūti laiki ar darbiem, un vairs nevarēju apmaksāt mūsu abu dzīvošanu, ēšanu utt., mēģināju izrunāties, pārdzīvoju, lūdzu palīdzību, raudāju, dusmojos, bet tas viss velti. Viņš vienkārši nesaprata. Pateica, ka tad jādzīvo taupīgi, un viņš var arī ļoti taupīgi dzīvot, ja tā vajag un pāest pie vecākiem vai augstskolā (mācījās maģistros) . Es tomēr mēģināju galīgi nenolaist mūsu sadzīvi uz grunti, vārīju lētus sautējumus un, par ko saņēmu uzdir*ienu, ka esmu sākusi slikti gatavot un ka laba saimniece ne no kā garšīgi uztaisīs. Nenopirku sev kosmētiku, kaut gan viss bija beidzies un izmisusi kasīju pārpalikumus no tūbiņām, jo tā vietā es, dura, viņam nopirku jaunas botas, jo pats sava skopuma dēļ ar caurām staigāja.
Ej prom no tā vīrieša. Būs ļoti sāpīgi, man arī bija, jo tas, ka skops un ārprātā egoists, jau nenozīmē, ka nav interesants, gudrs, inteliģents, mīļš utml. Taču ar laiku viss pāries un sev pati pateiksies par šādu lēmumu un vispār pat nesapratīsi, kā spēji tik zemu nolaosties. Tādam kadram blakus tikai arvien vairāk zaudēsi pašapziņu, vainosi un dedzināsi sevi. Jo normālam vīrietim tādām nav jābūt!
167
