Ketija123 @ 01.10.2019 19:36Sapratu, ka esmu palikusi baigi izšķērdīga. Studiju gados varēju iztikt ar nelielu summiņu, par kuru pamanījos ne tikai paēst un īri samaksāt, bet arī nopirkt kādu jaunu štātīti un ar draudzeni kafejnīcā pasēdēt.
Tagad, kad ienākumi ir krietni auguši, pieķēru sevi pie domas, ka katru dienu iztērēju vairākus desmitus eiro par visādiem niekiem. Par pusdienām un našķiem kafejnīcās, par take away svaigi spiestajām sulām un kafijām, uz mājām sūtītām picām, vīniem, dāvanām radinieku bērniem un draugam. Par taxi braucieniem un krēmiņiem, rotiņām un pilniem rimi ratiem, kuru saturs pietiek vienam vīkendam, jo redz man vajag dārgu zivi, visādas piedevas, labu vīnu un ķīniešu stila zupu un saldumus. Un ja vēl braucam brīvdienās, piemēram, uz kādu spa viesnīcu, man gribas arī procedūras, vakarā pasēdēt bārā, bet negribu, lai draugs par visu maksā, tāpēc arī veru maku.
It kā visām pietiek, bet saprotu, ka tādējādi man neveidojas iekrājumi. Saprotu, ka vajadzētu būt taupīgākai, bet tai pat laikā grūti uzreiz sev nogriezt izšķērdīgo dzīvesstilu.
Ir kādai bijis līdzīgi? Kā ar to cīnījāties? Kādas esat pašas - vairāk taupīgas vai izšķērdīgas ?
Vai esi mēģinājusi kaut kā iekrāt? Vai sastādīt nedēļas/mēneša budžetu? Un kā ir, vai tu maksā ar karti vai skaidrā?
Ketija123 @ 01.10.2019 21:06
Krāt baigi nekrāju, bet nedzīvoju no algas līdz algai, atvilktnē un kontā vienmēr ir kāds atlikums. Teorētiski man ir iekrājumi, bet tie nav lieli. Nevaru uz sitiena nopirkt jaunu mašīnu. Man lika aizdomāties kāda norvēģu izcelsmes pasaules apceļotāja blogs. Viņam cilvēki bij vaicājuši, kā viņš var atļauties visus šos ceļojumus. Viņš atbildēja, ka ar taupību. Kamēr citi viņa kolēģi katru dienu ēdot pusdienas, klāt piepirka sodas ūdeni, kas maksāja vismaz 1 euro, viņš nekad netērēja naudu par dzērieniem, jo tos ēdināšanas iestādēs parasti uzskrūvē visvairāk. Rezultātā viņš gadā ietaupīja pieklājīgu summiņu, par kuru nopirka biļetes uz kārotā ceļojuma galamērķi.
Nē, neesmu mēģinājusi stādīt tādu nedēļas vai mēneša budžetu, jo ilgāku laiku šķita, ka foršāk ir dzīvot brīvi, neskaitot naudu un tērējoties. Bet ideja skan labi, vienīgais jāatrod gribasspēks pie tāda pieturēties.
Nevaru uz sitiena nopirkt jaunu mašīnu.
Bet apsveru iespēju mainīt sevi, varbūt sākumā eksperimenta nolūkos, lai saprastu, vai ietaupītā nauda man liks justies laimīgākai.