Sveikas,
Jautājums ir par to pelēko zonu attiecībās - randinosanu pirms monogāmijas.
Iepazinos ar savu mīļoto vīrieti un biju kā pa debesīm. Pavadījām brīnišķīgu pirmo randiņu, jau bijām ieplānojuš otro, bet mums bija abiem jādodas atvaļinājumā pirms otrā randiņa. Runājām katru dienu, tad bija atkalredzēšanās un sākās lileā mīlestība, kurai sekoja bildinājums un kāzu plānošana. Gadu pēc iepazīšanās, uzdoroties vecām ziņām ar draugu, uzzināju, ka viņa atvaļinājuma laikā viņam ir bijis vienas nakts sakars. Mani nevēloties zaudēt, viņš man bija teicis , ka kopš iepazināmies viņam nekā neesot bijis. Saprotams, kāpēc viņš to teica, jo tajā jautjumā esmu ļoti stingros un tradicionālos uzskatos un viņš zināja , ka nebūtu turpinājusi ar viņu tikties.
Protams, mēs vēl nebijām monogāmās attiecībās, bet tas tik un tā mani tik ļoti sāpināja, iedomājoties, kā pēc mūsu tikšanās, runājot ar mani katru dienu, viņš pārveda pēc ballītes mājās citu... bet viņš ir bijis tik ideāls vīrietis pēc tam, ļoti nožēloja, atvainojās un raudāja, kad to uzzināju. Man tas bija trieciens attiecībām un iedragāja manu uzticību. Bet es viņu ļoti mīlu un saprotu - viņš bija iznācis no kārtējām neizdevušajām attiecībām un mīlestībai vairs neticēja, negirbēja man uzreiz pieķerties, jo es sākumā biju diezgan vēsa. Domāja , ka mani nedabūs..
Viņš arī nekādu gadsimta pārkāpumu nav izdarījis, jo tajā brīdī mēs bijām bijusi tikai uz vienu randiņu (izņemot to, ka to slēpa, bet to arī saprotu, jo viņš tajā brīdī , kad jautāju, bija mani ļoti iemīlējis). Bet sāp tik un tā. Kā lai tam tiek pāri un neļaut bojāt šo brīnišķīgo kāzu plānošanas laiku ? Kā lai piedod UN aizmirst?
Varbūt kādai ir līdzīga pieredze, vai varbūt kāda ir bijusi mana mīļotā pusē? Kā jūs justos? Vai jūs tiešām tajā situācijā raiconāli reaģētu, sakot , ka tajā brīdī tas vēl nebija jūsu mīļais vīrietis?
Liels paldies par uzmundrinājumiem un ieteikumiem.
1372
