Sveikas!
Pieļauju iespēju, ka līdzīgas tēmas ir bijušas daudz un dikti, bet arī man šoreiz prasās izkratīt sirdi un parunāt par to, kas jau sen grauž.
Esam attiecībās jau pusotru gadu, no šī gada sākuma sākām dzīvot kopā(atsevišķi no vecākiem). Mēs sadzīvojam ideāli - abi esam kārtīgi, par darbiem nekad nav jāstrīdas un atstājam pēc sevis kārtību. BET katru reizi, kā ciemos atbrauc drauga vecāki sākas problēmas.
Protams, es apzinos, ka ciemiņi ir ciemiņi un māju fiziski nesanāks uzturēt super kārtīgu, taču viņi burtiski visu apgriež kājām gaisā, neko nekad nenoliek atpakaļ un "ievieš savu kārtību".
Drauga mamma regulāri sāk tīrīt māju, likt drēbes mazgāties utt., tā it kā es pati to nedaru. Kaut gan realitātē esmu tikko, piemēram, nomazgājusi logus un viņa atnāks un notīrīs vēlreiz.
Vai arī veikalā visu laiku prasīs kas mums mājās ir nepieciešams, varbūt jānopērk kaut kas, kaut gan ēdiena mājās nekad netrūkst, kā arī es pati katru dienu gatavoju un vienmēr esam paēduši.
Esmu draugam jau vairākas reizes teikusi, ka jūtos ļoti neērti, ja viņa mamma konkrēti neciena manu darbu, iet darīt vēlreiz vai vispār pārkārto mūsu plauktus. Draugs ne reizi nav sniedzis īsti loģisku atbildi, tikai no sērijas "viņa tevi ciena, nesatraucies".
Vakar pamatīgi sastrīdējāmies, jo drauga mamma nolēma ielikt mazgāšanā tīrās drēbes. Kāpēc? Nezinu.
Faktiski apzinos, ka problēma ir tajā, ka draugs nav konkrēti nostādījis māti fakta priekšā, ka šī ir mūsu māja un viņai nav šeit nekas jādara, kur nu vēl jāievieš sava kārtība. It kā arī mammu saprotu - viņai ir grūti samierināties, ka dēlam ir jauna dzīve, pašam sava māja utt.
Varbūt kādai ir bijis līdzīgi? Ko darīt, kā rīkoties?
Jauku dienu :)
9
