Un ja cilvēki vēl joprojām, pēc pāris mēnešiem “aizmirst”, vai “neatceras” jauno vārdu, tad tas vairs nav netīšām. Tas jau ir speciāli, un probēlma ir tajos cilvēkos, negrib pieņemt, skauž, vai kaut kas uz to pusi. Varbūt ne īsti piemērots piemērs, bet tomēr - tagad mums vairs nav Statoil, bet ir Circle K. Es joprojām saucu par “Staķiku”, jo man nepatīk tas garais “Sērkl Kej” un nav īsti arī žargona saīsinājums šim nosaukumam. Un redzi, tie ir mani pašas aizspriedumi, tāpēc pieturos pie vecā. Bet nu cilvēks ir dzīva būtne, un tur ir cits stāsts.