Sveikas meitenes. Vēlējos varbūt kādu padomu, ieteikumu vai vienkārši izkratīt sirdi. ?
Esmu attiecībās 4.gadus un esmu ļoti laimīga. Puisis ir vienkārši zelts-jauks, gādīgs, rūpīgs,uzmanīgs. Nekad nav devis kaut kādu iemeslu justies slikti vai noprast man, ka manī kaut kas ir slikti.
Bet... Es vienkārši nespēju pieņemt sevi viņam blakus. Vienmēr liekas, ka esmu par sliktu. Par neglītu. Neesmu tik gudra. Neesmu tik smaidīga. Neesmu kā visas meitenes. Ka manī kaut kas ir ne tā. Katru reizi redzot citu meiteni, mani vienkārši iekšēji pārņem lēkme, varu mājās raudāt, vienmēr tā dēļ nav noskaņojuma, ko cenšos slēpt un neizrādīt . Jūtos vienmēr lieka viņa dzīvē, jūtos tā, it kā būtu sabojājusi viņam dzīvi, lai gan nekas tāds nav. Mums kopā ir pavadīts fantastisks laiks. Viņš vienmēr ir pats pats, nekad nav bijis kaut kāds greizsirdības iemesls. Dāvina dāvanas, puķes, vienmēr maksā. Vārdu sakot, vienkārši aptecē mani.
Bet atkal man iekšēji kāds saka-nē, tu neesi laba. Paskaties, kāda tu neglīta. Neesi tāda kā citas utt. (lai arī esmu normāla meitene, kopta, un par neglītu nevar nosaukt)
Vienkārši nezinu ko vairs darīt! Vienkārši gribas pārtraukt šīs attiecības, lai kaut cik justos labi iekšēji un man nebūtu sevis pārmetumi, ka redz kur labāka meitene. Tai pat laikā kāda runa var būt par šķiršanos - viss ir tik ideāli.
Jūtos vienmēr vainīga. Slikta.
Tagad draugs vēl arī uzsāks papildu mācības augstkolā, lai iegūtu papildus izglītību. Tur būs viņa bijusī lielā mīla un kā viņš teica vēl pirms sākām satikties, tad dikti viņam patika tā meitene - viņa esot tur forša un dibens viņai labs un vispār. Tāpat arī būs citas meitenes un es vienkārši jau nespēju - acu priekšā šīs ainas, ka koķetēs ar citām. Iepatiksies.
Ko darīt? Kā būt? Kā sevi pārliecināt par pretējo? Kā nelikt sev justies slikti manu iedomu dēļ un justies iekšēji pilnīgi, nevis pārmest sev katru dienu?
Piedodiet, ka sanācis tāds garais stāsts! ?
1
