Man bija līdzīgi, kā Gamegril saka.
Vienu brīdi, kas ir apm 2 gadi, manā bērnībā ģimenes apstākļu dēļ dzīvojām ārpus pilsētas. Autobuss gāja tikos, cikos gāja, mammai darbs sākās, kad sākās. Nu es ierados skolā krietni agrāk, sēdēju tur gaitenī, zīmēju, rakstīju, lasīju. Tas pats pēc stundām. Reizēm bija ļoti garlaicīgi, besīgi, apskaudu bērnus, kuri dzīvo turpat netālu no skolas. Bet nu nenomiru, jo sapratu, ka ģimenē ir tādi apstākļi.