arī krāpu savu bijušo, jo mīlestības nebija, biju jauna, gribēju vēl un vairāk, žēl pamest bija. bet karma ir karma. ar to ko krāpu, es viņā iemīlējos, lai gan sev teicu, ka nevajag, tikai atpūsties, papriecāties. pēc laika izšķiros ar bijušo, netīšām satiku “mīļāko” pēc paris gadiem, viņš sastāstīja pilnu galvu un “uzmeta mīksto”. otreiz pat neriskēšu izaicinàt karmu. ?