Pažēlošos, cerot varbūt uz kādu mierinājumu, jo esmu ļoti bēdīga...
Jau otro reizi esmu izkritusi braukšanas eksāmenā.
Mācīties sāku martā no nulles. Divus mēnešus pa 2x nedēļā braukāju, sākumā gāja grūti, nepatika arī instruktors, bet sakodu zobus un zināju, ka jāpaciešas - lai tik dresē kā dresē, varbūt būs labāk.
Kad biju izbraukusi 20 obligātās stundas (10 dienas) un papildreizes (+vēl divas dienas), pret pašas gribu tiku aizfīrēta uz Csdd valsts eksāmenu. Protams, izkritu, jo nebiju tam vēl gatava, bet instruktors jau bija pieteicis, līdz ko izbraucām obligātās.
Izkritu arī otrajā reizē (pirms tās 2 papildst.izbraucu), jo kā reiz tiku aizdzīta tādā vietā, kur ne reizi mācību braucienos nebijām izbraukuši un pilnīgi notizlojos, lai gan pārējo izbraucu bez problēmām.
Meitenes, man nolaidušās rokas! Gribas tam vnk mest ar roku, jo liekas "ja nu nenolieku nekad?!" Es pati sev to nespēju piedot, ka krītu ārā, bet es cenšos maksimāli, mācos ar lielāko atdevi... taču vairs neticu saviem spēkiem un spējām, ja reiz esmu tik daudz izgāzusies?
Ar kuru reizi jūs nolikāt? Kas palīdzēja mazināt stresu pirms eksāmeniem? Ar katru nenolikto reizi, stress veļas lielāks kā sniega bumba..Esmu zaudējusi jebkādu cerību, ka jel kad nolikšu to eksāmenu...?