Cik reāli apvienot? Pieredze.

Ja tev ir draugi un bērna vecvecāki, viņi var palīdzēt ar pieskatīšanu! Nebaidies lūgt palīdzību!

Vīrs, vecvecāki, ja iespējams, aukle?
Domāju, ka ir iespējams apvienot, vienīgi nepieciešami palīgi.
Studējot maģistru, manā kursā bija sieviete ar diviem bērniem (vienam 3 otram 1,5 gadi), papildus mācībām, viņa strādāja pusslodzes darbu un aktīvi sportoja. Kad vaicāju, kā ir iespējams visu apvienot, viņa atbildeja, ka vecvecāki ļoti palīdz, kā arī pa dienu bērni uzturējās bērnudārzā.

Pusgads arī nekāds ilgais laiks nav, ja ir motivācija, viss izdosies. Cepuri nost, ka velies sasniegt vairāk. Lai veicas! ☺️

Tieši tā! Lai gan pati neesmu māte, esmu daudzkārt pieskatījusi bērnus, lai māmiņa var darīt savas lietas. Ticu, ka tev ir kādas draudzenes, kuras par velti izpalīdzētu.

Viss ir atkarīgs no tā kā un cikos notiks kursi un vai ir kas palīdz. Ja to visu var sakārtot, tad var izdoties. Kā ari jautājums kāds cilvēks esi emocionāli, jo ir tādi, kas slikti panes stresu un tad gan var nesanākt

Pusgads ir ļoti īss periods, tur ne to vien var paveikt, ja ir apņēmība.
Ja mazajam ir vismaz 3 gadi un ir kāds, kas var palīdzēt ar pieskatīšanu vakaros, tad es nešaubītos ne mirkli. Lai viss izdodas! :)

Tas ir atkarīgs tikai no tā cik pati esi gatava darīt. Augskolā iestājos kad mazajam bija 8 mēneši, pirmo gadu pabeidzu ar visu to ka gaidīju otru mazo. Pēc mazā piedzimšanas paņēmu gadu akadēmisko un pēc tam turpināju mācības ar visu to ka mājās divi mazie, pilnas slodzes darbs, mājas un vīrs. Pagāšogad pabeidzu ar augskolu kad līdz trešā mazuļa piedzimšanai bija palicis vien mēnesis. Protams, vīrs bija liels atbalsts tā pat kā mana mamma, kura pieskatīja mazos kad vīrs strādāja, bet bija jādodas uz lekcijām.
Laikam teikšu, dari viss ir izdarāms, ja vien pats to vēlies

Taisnība laikam vien būs. Arī es sevi uz to visu tā noskaņoju,redzu ka tiešām ir pa spēkam, ja vien ir vēlme. Liels paldies Jums. Centīšos. ?

Tas viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no tevis.
Un pus gads man škiet vispār ir sīkums.
Es pati strādaju pilnas slodzes biroja darbu, mācos pilna laika ē studijās, un audzinu bērnu. Skolas lietas daru pa vakariem/ naktīm kad meita guļ, dažreiz sanāk vēl darbā. Bērns iet dārziņā. Ir grūti, tiešām, bet es varu iedomāties cik forša sajūta būs, kad diploms būs kabatā.

Vaine, pilnībā piekrītu Lotte,tieši par tām sajūtām runājot, nu ļoti, ļoti tomēr tai dzīvē kaut ko gribas, tātad vajag. Vismaz es pie tāda secinājuma nonācu ?

Var apvienot
Pati sāku studēt pilna laika klātienē, 4gadīgajā programmā, kad bērnam bija nepilni 3 gadi un bija ticis b/d. Bija grūti, jo sanāca kavēt lekcijas bērna slimības gadījumā, nokavēto nācās pieraut klāt. Bet tas viss ir pārejoši.
Kad bērnam palika 4 gadi, sāku arī strādat tajā nozarē, kurā studēju + turpināt studijas. Joprojām atrodos budžeta vietā, studijas katru semestri pabeidzu, darbā strārdāju 8h darba dienu.
Lai šādu variantu ( studijas, darbs, bērns ) savienotu, ir ļoti labi jāplāno savs laiks. Piemēram, ja man 8:00 jābūt darbā, cikos man bērns jānogādā b/d, cikos jāceļās. Ja man ir lekcijas darba dienai pa vidu, jāskatās, kādas tas lekcijas ir - svarīgas, vai ūdens liešana. Izvērtēju, vai lekcijas ir tik nozīmīgas, lai es vakarā vai brīvdienās tās trūkstošās stundas atstrādātu. Manā darbā pluss ir tāds, ka man ir elastīgs darba laiks un, ja ir nepieciešamība, saskaņojot ar vadību, varu strādāt no mājām, vakaros, brīvdienās. Galvenais, ka darbs ir padarīts.
Noteikti var apvienot.

Noteikti var apvienot. Tikai ļoti, ļoti rūpīgi jāizvērtē sava spēja izturēt stresu un slodzi. Ja man būtu dota vēl viena iespēja, es divreiz apdomātos, vai tiešām man to vajag tieši tagad. Varbūt tas var gadu, divus pagaidīt. Mācības sāku, kad bērnam bija kādi 8 vai 9 mēneši. Palīgiem rokas par īsām. Kad sāka bērns iet b/d pieķēru klāt vēl darbu. Aizgāja ļoti daudz nervu, tagad jūtos diezgan izukšota, problēmas ar veselību. Lāpos.