Pāriešana sievas uzvārdā

Ja vīrietim labāk patīk sievas uzvārds, savs nav pietiekami labs, tad ,lai pāriet uz sievas uzvārdu.
Es atstātu savu uzvārdu, ja man nepatiktu vīrieša.

Uzskatu, ka jāpāriet labskanīgākajā uzvārdā, neatkarīgi vai tas vīra vai sievas. Ja nevar vienoties, tad paliek katrs savā, bet bērnam liek labskanīgāko.

Pilnīgi neko nedomāju, man vienalga kuram kāds uzvārds. Priecē, ka pēdējā laikā tas skats uz neiešanu vīra uzvārdā sabiedrībai tāds liberālāks palicis. Paziņu lokā 2 pāri precoties pārgāja sievas uzvārdā. Nu neko, dzīvo! Un dzimta būs tikai ieguvēja. Priecē, ka sabiedrības spiediens vairs nesekmē neglīto uzvārdu izplatību ? No kāda veca cilvēka dzirdēju stāstu, ka viņa jaunībā atraidīja vienu precinieku tikai tāpēc, ka uzvārds nesmuks. Labi, ka mūsdienās tādu problēmu nav.

Man ir pazīstama meitene, kurai ir ļoti skaists, latvisks uzvārds, nekad viņas vietā neņemtu citu uzvārdu un domāju arī viņas vīrs paliks pie viņas uzvārda, jo ļoti skaists, tautisks.

Palieciet katrs savā uzvārdā! Nevienam nav jāpielien, jāizpilda kāda cita cilvēka kaprīzes, it sevišķi, ja tas attiecas uz uzvārdu, kuru Tev būs regulāri jāsauc, jāizmanto. Ja Tev savs uzvārds labāk patīk, tad nav jāizvēlas sliktāks variants.

Es pariesu vira uzvarda.Iemesli dazadi - nav attiecibu ar tevu,lidz ar to nav nekadas emocionalas piesaistes sim uzvardam iznemot to,ka mammai un masai tas ir,ka ari man vira uzvards patik labak.
Vinam gan butu iebildumi,ja mes izveletos pariet uz manu uzvardu.
Zinu parus,kas ir pargajusi sievas uzvarda.
Bet jusu varianta,piekritu ieprieksminetajam viedoklim,palieciet katrs sava uzvarda.Busiet gimene katrs ar savu uzvardu,piesakoties bernam vajadzes gan izdiskutet kadu uzvardu liksiet.

Es pārgāju mātes uzvārdā, jo tāds Latvijā ir vienīgais mūsu ģimenei, nav neviena vīrieša, kas nodotu uzvārdu tālāk dēliem, tādēļ es ceru uz dēlu kādu dienu, lai turpinātu dzimtas uzvārdu Latvijā, cerams nākotnes vīrs neiebildīs ?

Mēs palikām katrs savā. Arī tāds var būt risinājums

šajā jautājumā mani tradīcijas tiešām neinteresē, ja sievai foršāks uzvārds, tad kāpēc gan ne. arī ja sievietei ir īpašs uzvārds vai viņa ir atpazīstama ar savu vārdu.. vai kaut vai, viņai vienkārši patīk savs uzvārds, tad kādēļ gan mainīt.
iemesls, ka pieradis pie sava uzvārda... nu katrs jau ir pieradis, sievietes arī :D var jau katrs palikt pie sava uzvārda vai abi ņemt abus (kas man liekas romantisks risinājums)

Vai nav taču vienalag ,ja tev patīk savs uzvārds , tad paliec tajā un miers un partneris ,lai paliek savā. Esmu 90'to bērns un mani vecāki katrs palika savā uzvārdā, kas tam laikam bija neoridnāri, problēmu nav šajā ziņā. Var jau bērnam dot dubluto uzārdu un problēma atrisināta, šāda grupa ,mēs eksistējam, un nav nepieviešms partneriem savā starpā kašķēties.?

Zinu 2 vīriešus, kuri ir ņēmuši sievas uzvārdu. Vienam savs bija nevisai labs un ar tēvu nebija kontakts vispār, tad nu paņēma sievas smuko uzvārdu.
Pati nebūtu mainījusi laikam, jo visu laiku biju vienīgà LV ar savu vārda un uzvārda kombināciju. Bet tad brālēns apprecēja manu vārdamāsu. Vairs nebiju vienīgà, un satiku vīru ar foršu un pat nedaudz līdzīgu uzvārdu.

Ja vīram būtu bijis kaut kāds bieži sastopams uzvārds, es paliktu savā, vai piedāvātu viņam ņemt manu. Bet tagad atkal esmu vienīgā LV ar savu vārda un uzvārda kombināciju⭐

Mana māte ir diezgan noraidoša attiecībā uz mūsu ideju. Viņa uzskata, ka jākļūst neatkarīgai, patstāvīgai, un lai ir kā jābūt. ? Esmu dzirdējusi dažiem uzvārdus kā Sliņķis, Muļķis (sinonīms), Resnis utml. uzvārdus, bet sieva lepni apprecas, pieņemot tādu uzvārdu.? Nesaprotu, kas ir viņu motivācija, pāriet neglaimojošā uzvārdā... varbūt esmu izvēlīga, bet man rūp, lai patiktu kā kopā skan mans vārds ar uzvārdu.

Mans uzvārds ir galīgi nelatvisks, bet man patīk un domāju, ka nākotnē ņemšu dubultuzvārdu. Ideāli, ja mans vīrs piekristu savējam pievienot manu (lai gan šajā gadījumā jāskatās, cik labi uzvārdi saskan kopā) :)

Uzvārds jau būs tavējais, tādēļ tev pašai jāizvēlas, kā labāk, ne mātei :)

Ja vīram būtu neglīts uzvārds- noteikti neņemtu, priekš kam man katru reizi mocīties to dzirdot, rakstot vai izrunājot. Man vienai paziņai bija skaists vācisks uzvārds, ko viņa gribēja paturēt, taču vīrs, kura uzvārds bija Kapeika, un ģimene pierunāja tomēr pāriet vīra uzvārdā. Skan ne visai, manuprāt.
Tāpat nav nekas pret, ja vīrs kaut kādu iemeslu dēļ pāriet sievas uzvārdā.

Domāju, ka šādā jautājumā vecākiem viedoklis nav jāprasa, jo tas ir tavs vārds. Bieži vien darbā mēdz saukt uzvārdos, līdz ar to ja uzvārds skaists, pašam patīkami.
Kāpēc katru reizi mocīties? Ja vīrs pieradis, tad lai paliek pie sava un tu sava.
Es šajā situācijā laikam iespītētos, un ja uzvārds tiešām skaists un labāks kā vīram liktu arī dēlam, ja būtu, jo uzvārda dēļ skolā bieži var apcelt bērnus.

Argumentē ar bērniem-būtu dēls ar uzvārdu '' Kapeika '' skolā apsmietu.
Man liekas vairāk jāvairo skaistie uzvārdi ja ir tāda iespēja, nevis kā nasta jānes visu dzīvi kapeikuzvārds(tas kā piemērs par kapeiku) pēc tam stulbas iesaukas, ķiķināšana, kaitināšana arī no draugu puses ::'ei kapeika ripo šurp' '
Paliec uz sava un viss.