Esmu pieļāvis lielu dzīves kļūdu
Zaudējot attiecības un mainijis sevi mīļotās acīs,sirdī
Aprokot viņas jūtas un siltumu pret mani
Vaina ir manī
Un tikai manī
Mēs izšķīrāmies dienā kad man neizturēja nervi un es saķēru viņu aiz kakla ar vārdiem man šis apnicis
Gļēvi.Atzīstu
Ne vīrišķīga rīcība
Zinot sevi,daudz varu pieciest
Attiecībās un viedokļos atšķirīgi
Varbūt arī nē
Vislielākā problēma kas visu noveda līdz kam tādam
Lietas,kuras patiesibā bija daudz savādākas,bet Viņas redzējums bija tāds ko Viņa redz un neapstrīdams
Savs viedoklis,sava taisnība
Mēs vīrieši,protams,nevar noliegt,citas sievietes pamanam,ievērojam
Bet tas ko saku es...Brīžos kad sanāca strīdi,mani vārdi Viņai bij kā attaisnošanās
Viņa to pieņemt nevarēja
Un es nevarēju vienmēr piekrist Viņas teiktajam un justies vainīgs par to,ko patiesībā nebiju nodarijis
Tapēc grūti atrast kopsaucēju,pierādīt sievietei to ka Viņa ir vienīgā,ja viņai ir savs redzējums
Ja kāds teiktu,ej dzivo tālāk,jo Tev Viņu nevajag.
Nav tik vienkārši.
Lai cik gruti un neiespējami.
Lai teiktu ka atradīsi labāku ar kuru būs savādāk un vieglāk.
Nav tik vienkārši.
Es nemeklēju attaisnojumu,nemeklēju vainu citur
Sevi vainot nedrīkstu visu laiku.
Bet kā to izprast?
Ja pēc šķiršanās kad iepriekš bij plānots kopā lidot uz Londonu kopā ar bērnu,piedāvāju lidot kopā
Viņa atbildēja,labāk nē tas nebūtu pareizi
Ka sarunāšot ar draudzeni Anglijā kura palīdzēs
Es paliku ar tādu nostāju ka nē
Kad biju gatavs visu atlikto naudiņu iedot lai Vinai un meitiņai sanāk atpusties un pavadīt laiku un ko vairāk nopirkt,Viņai likas ka viss ir slikti un man vienalga
Jā
Bijām kopā,aizlidojām.
Bet,pec lidojuma parmetumi ka es neesot zinājis ko gribot.
Es tikai esmu sapratis jau sen un vēlos zināt vai tiešām redzu to pareizi
Brīžos ka kautkas ir jāatkārto divreiz,Viņu kaitina
Brīžos,kad es esmu pretrunā ar to ko viņa redz situācijas kad labi zinu kā ir un ko jūtu patiesībā,negribot piekrist Viņas redzējumam,Viņā uzvirmo dusmas,pacelts tonis un agresīva nostāja.Bet Viņa to neredz,nejūt.Bet redz tikai to manī un uz to atbildot,nekas nemainās
Es visu saprotu
Nevajag piekāpties,nevajag dzīvot zem tupeles(kā to tautā sauc) un vienmēr piekrist visām iegribām
Es to visu saprotu
Es ļoti labi zinu ko esmu nodarijis un šeit es nevēlos lai kāds man pārmet bet dod kādu dzīves padomu
Ko iesākt ko darīt
Kā iemācīties,kā sakārtot sevi?
Un kā atjaunot šīs attiecības?
Jo cilvēku izmainīt nevar
Kas noticis noticis,bija jāsavaldās,zinu
Un kā būtu ja būtu,ir par vēlu domāt
Mana rīcība neattaisno mani dēļ faktiem
Apzinos to.rīkojos netaisni
Tik zinu,ka šīs attiecības būtu bijušas ideālas un būtu Viens otra,ja kaut reiz Viņa piekristu tam ka kļūdās un piekrīt tam ka tajās saasinātajās situācijās redz visu aplami,kā nav patiesībā
Es būtu gatavs ziedot sevi,doties ja ir vajadzīgs,izrunāties
Atrast,maksāt,cilvēku kurš palīdz sevi savest kārtībā un palīdz atgūt attiecības
Es tikai lūdzu padomu
Paldies ka uzklausiet mani!!!
2
