Ko juus dariitu citaadi?

Arī studētu un strādātu ko citu nevis medicīnu, nebūtu tīņa gados tik traka, būtu palikusi dzīvot ar tēti nevis ar mammu pēc viņu šķiršanās, izvēlētos labākus draugus. Lai gan kas zin kā būtu, jo tās visas dzīves pieredzes un izvēles ir veidojušas mani tāda kāda esmu un man patīk kā tagad ir izņemot ar dažām sīkām lietiņām,

Labs jautājums. Esmu par to domājusi un nonākusi pie secinājuma, ka tikai pēdējos pāris gadus (t.i. kopš brīža, kad pārcēlos uz citu valsti, sāku nodarboties ar to, ko patiešām mīlu darīt, pārstāju uztraukties par citu viedokļiem un domām, pārstāju baidīties no riska utt.) esmu tā pa īstam laimīga. Pirms tam savu dzīvi vienkārši izniekoju, šī vārda tiešākajā nozīmē. Pavadīju laiku kopā ar neīstajiem cilvēkiem, strādāju neīstajās vietās, dzīvoju neīstajā valstī, pārāk daudz uztraucos par to, ko teiks/padomās citi, pārāk ļoti baidījos kaut ko mainīt un riskēt, mesties nezināmajā. Tagad, ja varētu dzīvi sākt no jauna, es, uzreiz pēc vidusskolas beigšanas, nemaz nedomājot mestos dzīvē, nevis pavadītu vairākus gadus, mīņājoties uz vietas. Arī man brīvība ir ļoti svarīga, man tā nozīmē visu. Tāpēc man žēl, ka vairākus gadus no savas dzīves pavadīju nedzīvojot tā, kā gribēju, tikai savas neizlēmības, savu fobiju, savas gļēvulības dēļ.

Pagaidām vēl esmu jauna un tāpēc nav lielas nožēlas bijušas dzīvē. Gan jau paspēšu kaut ko izdarīt un nožēlot. :-D
Bet no tādām sīkām lietiņām- nožēloju, ka nepiekritu zobu breketēm, kad vecāki piedāvāja. Tagad pašai žēl lielo naudas summu maksāt.:-D

Domāju, ka būtu studējusi ko citu. Pārējās lielās dzīves izvēles droši vien būtu veikusi tādas pašas, vien pāris atsevišķās situācijās būtu rīkojusies citādāk. Pāris reizes esmu pateikusi lietas, ko varbūt nevajadzēja teikt, jo tas ko pateicu vai veids kādā to pateicu, kādu sāpināja, ja dzīvotu vēlreiz, tad vai nu neteiktu, vai arī pateiktu mazāk sāpinošā veidā. Un dažas izdarītas lietas nožēloju, to arī nebūtu darījusi, ja būtu tāda iespēja. Bet citādi, ir labi kā ir.

Nemainītu neko, esmu pateicīga, ka esmu tur, kur tagad. Vienīgais varbūt neēstu tik daudz junk foodu un nespaidītu pumpas, kad biju jaunāka. :D Bet tas tā.

Nemaz nemeginatu studet un grabt visu ko vien var izdarit
Ietu 34 profene uz fotografiem, nepamestu gitarspeles kursus un ja celpto ,celotu.

Ja un par to brivibu vai nu tas iluziju loti daudz sieviwsu saka kas muzu precetas bijusas. Es nekad, nekad bez vira un viena neesmu dzivojusi..Man tas liekas kss interesants,romantisks nu taaads ,ta jokaini
Treso reizi neprecetos, izbauditu vientulibu!!

sarežģīts jautājums. no vienas puses, 3 gadus neizniekotu ar savu bijušo, jo tajos gados loti daudzkas nebija forši. būtu labāk, ja es ar viņu nebūtu sagajusi kopā. bet no otras puses es to nenožēloju, jo tad nebūtu tā, kā ir tagad, toties atgad ri abi. un arī daudzko jau tomēr iemācījos tajā laikā. tas vienīgais tāds, kas nāk prātā šajā jautājumā.

toties atgad ri abi bija domāts - toties tagad ir labi.

Aizdomaajos arii par beerniem-man nebuutu beernu.
Mani beerni-divi deeli ir izdevusies loti labi cilveeki,bet ko esmu sapratusi-mees nekad nevaram buut iisti briivas,ja muusu dziivee ir ienaakusi beernini.Mees paardziivosim par beerniem arii tad,ja vini buus jau pieaugusi.Taa ir neaprakstaama emocija!

Nebūtu sākusi sportot tik agrīnā vecumā, būtu cītīgāk mācījusies vidusskolā un mazāk klausījusies citu viedokļos par to, ar ko man vajadzētu un ar ko es varētu nodarboties. Nebūtu baidījusies kandidēt uz krutākām darba vietām un kopumā nebaidītos no savām ambīcijām.
Vairāk būtu ceļojusi, lai gan šodien jau nekas nav nokavēts, ceļošanai 20 gadu vecumā ir cits smeķis, nekā 30, ideālā gadījumā jāizbauda visi etapi - no trakošanas, stopēšanas un hosteļiem līdz ceļošanai pilnīgā komfortā :-)

Neko pa lielam laikam nemainītu, tikai atsevišķas epizodes. Man ir labi tā kā ir. Tikai vienu zinu- vairāk laika pavadītu ar mammas vecākiem pirms viņi aizgāja mūžībā. Uzdotu kaudzi jautājumu, uz kuriem tagad vairs neviens nevar atbildēt. Par viņu jaunību, iepazīšanos, dzīvi.

Neuzsāktu smēķēt.

Protams, ir lietas, kuras būtu forši izmainīt dzīvojot ar šīs dienas pieredzi - piem., nepītos ar ex, labāk saprastu, kuriem cilvēkiem veltīt vairāk un kuriem mazāk laika utt.
Bet, ja visi šie notikumi manu likteni pavērsuši tādu, kāds tas ir šobrīd.. tad neko nemainītu :)

Uzdotu kaudzi jautājumu, uz kuriem tagad vairs neviens nevar atbildēt.

+++

Vienmeer ,kad zvanu savai mammai ,uzdodu kaadu loti privaatu jautaaajumu no vinas "veciem laikiem".Runaajaam ar viiru vienu dienu,cik tomeer mees maz zinam par saviem vecaakiem.Vins tiesi par to iedomaajaas,atcereejaas savu mammu utt.Es nezinu,kaapeec man peeksni gribaas zinaat tos "nosleepumus",ja taadi ir.Varbuut tad vairaak saprastu,kaapeec esmu taada,kaada esmu.

Man ir labi tā kā ir. Tikai vienu zinu- vairāk laika pavadītu ar mammas vecākiem pirms viņi aizgāja mūžībā. Uzdotu kaudzi jautājumu, uz kuriem tagad vairs neviens nevar atbildēt

Jā, tā arī viena no tādām lietām, kurai vērtību saprotu tikai tagad. Esmu jauna, bet man jau no vecvecākiem palikusi tikai viena vecmāmiņa,un tā pati maz ko var pastāstīt par saviem bērnības laikiem, jo daudz ko jauc un neatceras. :-/
Pusaudžu gados nebija svarīgi zināt par ğimenes vēsturi, bet tagad gribētos zināt tik tik daudz.

Es nemainītu neko,jo es nebūtu nonākusi tieši tur,kur esmu tagad. Es negribu neko citu savā dzīvē. :-)

Skolā cītīgāk mācītos angłu un vācu valodas. Profesija, darba vieta apmierina, bet pirms tam 2 gadus nomācījos pavisam ko citu. Atgriežot laiku atpakał, tos 2 gadus izmantotu lietderīgāk.
Ir daudzas mazas lietas, kuras mainītu, bet tas tā, nekas grandiozs. :-)

Brauktu Erasmusā, kad mācījos tehnikumā.
Izvēlētos citu augstskolu, citu izglītību. Pamatskolā mācītos cītīgāk. Vecāki šķīrās un mani laikam bija piemeklējusi krīze. :-|
Būtu forši, ja ar ex būtu pārtraukusi attiecības pēc tam, kad vinam paslīdēja kāja, jo tie 2 gadi pēc tam ir zemē nomesti..nespēju uzticēties. Bijām 7g kopā, būtu bijuši 5g. Vismaz drusku mazāk.
Bet esmu laimīga tur, kur esmu tagad. Saprotu, ka priekšā ir brangas pàrmaiņas. Man vajag sapurināties un ar pilnāku krūti izbaudīt dzīvi. Ar lielāku entuziasmu darīt lietas. Pagaidām no mazās tik ļoti nogurstu gan emocionāli, gan fiziski, ka nav spēka tik daudz kā gribētos.

Ja varētu būtu piedzimusi citā ģimenē, kurā nav alkoholisma.
Nepīpētu.
Studētu klātienē un brauktu erasmusā.
Vairāk pievērstu uzmanību tam ko es pa tiešām vēlos sasniegt un darīt savā dzīvē!- šim man ir laiks un otrais arī ir labojams.
Man rodas jautājums, ko Jūs skaidri zinat, ka nākotnē gribētu darīt savādāk? Ko vēlaties mainīt? Tēma ir pagātni, bet to izmainīt nevar, bet šodiena un rītdiena ir tas laiks, kurā viss vēl var būt savādāk. :-)