Sveiki visiem!:-)
Es nezinu ar ko lai sāku,un ko vispār ceru šeit sagaidīt.
Lieta tāda,ka esmu stāvoklī,jau 30.nedēļa,bērniņam vis labi,aug,attīstās,pašai arī vis ir medicīniski labi.
Bet,kopš esmu stāvoklī,sevišķi tagad pēdējo dažu nedēļu laikā jūtos ļoti vientuļa :'-( ,reāli nav ar ko parunāties,zudis viss dzīvesprieks.tagad jau ir tik tālu,ka man nekas vispār neinteresē,nesagādā prieku,negribas pat kustēties vai ēst,bet sevi piespiežu bērniņa dēļ.pa laikam uznāk bailes vai esmu vispār gatava bērnam,kā visu spēšu un kā dzīvosim,jo man pa dzīvi nekad bērni nav patikuši,lai gan:-O savu es ļoti vēlējos. Kā arī palikusi vispār bez draudzenēm,viņas arī bija no tām kam bērni nepatīk,tagad domāju,ka viņas nemaz tādas īstas draudzenes nav bijušas,jo piem.,es par savu grūtniecību visu laiku nerunāju un neuzbāzos ar to.
Jūtos morāli slikti arī par to,ka esmu cilvēks,kas pieķeras pie rutīnas,nejūtos īpaši komunikabla,lai atrastu jaunus draugus,esmu ļoti apjukusi.:-(
Ļoti gari gan sanāca.
3
