Sveiki visiem! :-)
Pēdējā laikā esmu daudz aizdomājusies par savu atteicību dzīvi. Ir bijušas vairākas attiecības ,bet nevienas tā arī nav normāli izveidojušās. Un viens no iemesliem ir tas, ka man nepatīk tās "uķi puķi" attiecības.
Visiem puišiem vienmēr ir bijusi vajadzīga tā nenormālā uzmanības, mīļošanās dienā un naktī. (t)(s)
Taču man, piemēram, gulēt patīk neatkarīgi - nepatīk, ka apķer pa nakti, ka piespiežas, liekas, ka es tieku nospiesta un man ir karsts un vispār nevar pagulēt. :-/ Tas tik tāds uzskatāms piemērs.
Un pēdējā laikā ar vien biežāk iezogas doma - vai tiešām tā ir visiem vīriešie?
Nav gluži tā, ka man nepatīk tās mīļuma izpausmes, pati varu būt bezgala mīļa, bet ne tad, kad man to pieprasa 24/7..:-| Un tikko kā man negribas mīļoties, mani sauc par aukstu personu..jā, paši puiši to saka!
--
Kādi esat Jūs? Vai tiešām attiecības sastāv no tās maigošanās non-stopā? :-((s)