Pie šādiem jautājumiem gan draudzeņu sarunās, gan sabiedrībā man vienmēr gribas pajautāt - kāpēc ir vēlme pēc “jaunības” saglabāšanas izskatā? Atbalstu daļā par veselīgumu - pietiekams miegs, veselīga pārtika, ieradumi un fiziskās aktivitātes nenoliedzami palīdzēs tikt pie veselīga izskata. Tikai atceramies, ka starp veselīgu izskatu un tievumu nav liekama vienādības zīme, mums katram tomēr ķermeņa uzvūve ir cita.
.
.
Atgriežoties par vēlmi izskatīties jaunākai. Esmu par šo šad tad aizdomājusies. Kāpēc tā notiek? Vai kādai ir sanācis parakņāties sevī dziļāk un saprast, paanalizēt šo? Vai tas varētu būt saistīts ar kādu sevis kompleksu, nepašpārliecinātību? Varbūt bailēm? Jaunība mums tik tiesi ir dota uz brīdi, tas nozīmē, ka pēc kāda laika ar jaunas sievietes izskats vairs nespēlēs tik lielu lomu un mums ar savu intelektu, raksturu un personības iezīmēm būs jāspēj sevi pasniegt. Ar izskatu, protams, ir vieglāk šarmēt kā ar attiīstītu, līdzsvarotu personību. Iespējams mums paliek bail, ka sākam zaudēt savu šķietami “labāko instrumentu”, bet to otru - personību, neesam pēdējos gados gana pulējušas, lai tas izvirzītos priekšplānā?
.
.
Domājot par šo jaunības tēmu vienmēr sev atgādinu, ka arī mans mīļotais ar laiku novecos, mani bērni izaugs un es būšu piemērs. Mums ir jārāda piemērs kā visus procesus uztvert veselīgi.Tas būtu negodīgi pret, piemēram, meitu - teikt viņai, ka esi skaista un novērtē savu dabīgi izskatu, ja pati vannasistabā un kosmetoloģijas kabinetā veiktu visas manipulācijas jaunības saglabāšanai. Diez kā jūtas 20 gadus jauna sieviete skatoties uz savu mammu 45 piecos gados, kas izskatās vien dažus gadus vecāka?! Vai mēģinot iet pret novecošanās dabisko procesu mēs jau nebojājam jaunās paaudzes uztveri?
.
.
Mans komentārs nav mērķēts kā norādījums vai apvainojums kā diskusijas autorei vai komentētājām. Tik tiešām nē. Labprāt lasi jūsu padomus, bet mani ļoti urda šis “novecošanas” jautājums un no kurienes tas nāk.