Sveikas,dāmas!
Tā nu dzīvē ir iegrozījies,ka gadiem ejot esmu pazaudējusi savas draudzenes. Kāda aizprecējusies prom. Kādai bērns piedzimis-līdz ar to laiks draudzībai nav. Ar kādu vienkārši vairs vairs nebija pa ceļam.
Man ir 30, bērnu nav, neesmu precējusies,bet ir dzīvesbiedrs.
Strādāju,kā jau visi- vai vismaz lielākā daļa, no 9:00-18:00. Pusdienu pārtraukums 1h.
Esmu atsaucīga,pašaizliedzīga, uzticama,draudzīga, atvērta, ar humora izjūtu arī viss kārtībā. Pļāpāt ar mani var par pilniiiiiiigi visu. Tiešām- par visu. Arī watsapaa varu sist klačas par dzīvi.
Priekšroku vairak dodu,kino, kādam veikalam apmeklējumam reizi pa reizei,vīna glāzei,vai pusdienām/vakariņām kādā foršā vietiņā.
Ja esi līdzīgā situācijā kā es,tad nekautrējies. Dod zināt!
Ir taču lietas,kuras tikai mēs sievietes viena ar otru saprotam. Džeki nesapratīs