Sarkšana

Esmu dzirdējusi, ka tonālo lietojot, sarkšanu redz mazāk, bet es nelietoju, un īsti arī nevēlos. Varbūt ir citas metodes?

Welp mana gadu pieredze dzīvojot kā tomātam pat tad kad kāds uzsāk sarunu ar mani, lai gan nekautrējos rāda ka nekas nepalīdz. Esmu to pieņēmusi kā faktu un tie kas mani pazīst tam nepievērš uzmanību. Vienkārši asinsvadi atrodas tuvu ādai un tāpēc pat pie mazākās reakcijas, sasprindzinājuma viņi uzpildas ar vairāk asinīm un nosarkst vaigi. Tīņu gados biju dzirdējusi par kaut kādu lāzer procedūru kas tos asinsvadus iznīcina, bet tad es padomaju, ka tas taču nav veselīgi ādai, kā arī toreiz nesapratu kur tādu veic un kas tas ir.

Up

Es stipri sarku līdz aptuveni 20 gadiem, nekā to īpaši noslēpt nevarēju. Mēģināju visādas paškontroles metodes, kas nepalīdzēja (vismaz ne saistībā ar sarkšanas, ar uztraukuma sajūtas kontrolēšanu gan mazliet), maskēšana ar tonālo arī bija neefektīva. Tad kaut kā pārgāja pats no sevis.

Lielai daļai cilvēku ar laiku tas pāriet līdz ar vecumu un emocionālo nobriešanu.
Ķermenis izdala kortizolu, ik reizi, kad mēs tikai iedomājamies bailes izraisošu domu. Stress liek tavai simpātiskajai nervu sistēmai paplašināt sejas asins vadus, kas ir sarkšana.
Viena no cilvēku pamata vajadzībām ir drošības sajūta, tā apziņa, ka mēs varam izvairīties no sāpēm un gūt baudu. Tie, kas saskarās ar stresa situāciju, nejūt šo drošības sajūtu un pat jūtas bezpalīdzīgi. Tas izraisa kortizola celšanos un kad tu saproti, ka sarksti, kortizols paceļas vēl vairāk.
Man ar šo patstāvīgo cīņas vai bēgšanas reakciju sociālajās situācijās palīdzēja tas, ka es sāku vairāk nodarboties ar sportu kas plusā cēla arī manu pašnovērtējumu. Kā arī biežāka saskarsme ar svešiniekiem ļoti palīdz, tu sāc saprast, ka citi ir tikpat neperfekti un savā galvā dzīvojoši cilvēki kā tu. :)

Esmu dzirdējusi, ka tonālo lietojot, sarkšanu redz mazāk, bet es nelietoju, un īsti arī nevēlos. Varbūt ir citas metodes?

ja sarkšana traucē, tad esi gatavs izmēģināt visu :-)

Tonālais iespējams mazliet var noslēpt sarkšanu, tā ir arī mana problēma, kas ir traucējusi, bet kaut kādā ziņā cenšos to pieņemt, tā ir un viss. Arī sportojot vaigi kļūst sarkani ātri vien, jo asinsvadi ir tuvu. Vasarā, kad āda ir iesauļojusies, brūna, tad to sarkšanu īsti nevar pamanīt.

Es arī sarku un sarkstu joprojām. Sarkstu par daudz ko, pat, piemēram, ja es izdaru kaut ko nepareizi, vai kāds domā, ka es meloju, bet es nemeloju, pie fiziskas slodzes. Skolā par to pārdzīvoju, bet tagad esmu to pieņēmusi, ka tā ir. Jo to nav iespējams kontrolēt. Bet, jā, jo vairāk publiski uzstāsies un runāsies ar svešiniekiem, pārkāpsi pāri savam kautrīgumam, ar katru tādu situāciju mazāk sarksi. Tagad pieaugušā vecumā sarkstu mazāk, un īsti tas vairs neuztrauc.

Es kad sāku strādāt tad diezgan daudz sarku, jo saruns laikā domāju "tikai kaut man vaigi nebūtu sarakani un lai cilvēks nepadomā ka es meloju". Tad ar laiku aizmirsu par to un ievēroju ka sarku mazāk. Kad sportoju tad jau vispār esmu sarkana kā biete, un var redzēt ka daži cilvēki sporta zālē domā ka es mirstu :-D

Make up- vaigu sārtums? Būsi uzreiz ar sārtiem vaidziņiem :-D