Iztelosimies krevelem un siekalam noklatu kropli. Izrotasim vinu ar izlidzinosiem, leproziem karpu kekariem. Vina balganajam acim piestaves Bazedova slimiba, bet sejai- progerija. Teratoma sniegs vinam vairak sarma. Ta nodrosinas musu varoni ar papildu ekstremitatem, kuras augs no visneiedomajamakajam vietam. Lai pabeigtu portretu, nosedinasim musu varoni vina izdalijumu pelke. Tagad ieskatisimies un ieklausisimies. Musu kroplis ir nobazijies. Vins nespej atrast sev vietu, bez apstajas atkartojot vienu un to pasu jautajumu:"Kapec, kapec es esmu tik briniskigs?" Tas nav nekads joks. Vins ir parliecinats par savu krasnumu un uzskata to par galveno Visuma noslepumu. Tas vel nav viss. Musu varonis kaisligi sapno noskaidrot savas pilnibas dabu. Vins ized sevi, censoties uzzinat so noslepumu. Vins jau ir izvirzijis un atmetis simtiem hipotezu. Vinam nekas nesanak un nesanaks viena vienkarsa iemesla del- atbilde uz vina jautajumu nepastav. Vins ir bezcerigi kropligs. Kroplis var muzigi meklet sava skaistuma noslepumu, bet vins to nekad neatradis:)
567
