Puuuuuce nu es vēl ceru sarunāt kaut ko. Jo brīžiem tiešām šķiet nedaudz necilvēcīgi. Kā izīrētājam, lai neiebrauktu mīnusos ir jādzīvo vecajā vietā līdz pēdējai dienai un tad tajā dienā jāmeklē un uzreiz sanāk ar naudu jāiet. Es tiešām esmu bijusi situācijā, kurā uz čemodāniem ar draugu sēžam un pēdējā mirklī, burtiski ap nakti, dabujām pārcenotu dzīvokli.
Bet saprotu arī izīrētāju, ka laiks ir nauda, bet tapēc man tomēr šķiet ok laicīgi meklēt, lai ir laiks nokārtot visas lietas.
Runājot par darbu, es esmu daudz nomainījusi un tikai tagad šķiet ka atradu savu, bet kā savādāk atrast. Es gan jā, šo to cv nerakstu, bet jā, arī darba devēji skatās ar skepsi un darba vietas maiņām. Bet es kaut kā visās dzīves lietās mēģinu uz cilvēcisko faktoru spēlēt. :D