Mēs sākām gulēt atsevišķi, jo draugs krāc. Pāris pirmos mēnešus pamocījāmies kopā, bet.. Vairāk kā gadu tā atsevišķi nogulējām, bet protams, ka tas nav forši un gribās būt blakus. (problēmas ar elpceļiem, gāja pie ārsta, to atrisināja, krākšana gan nepārgāja, bet nu likās ka bišķi mazinājās, domājām sākt atkal kopā gulēt). Viena lieta ir tas, ka joprojām krāc (un te es ceru uz Jūsu pieredzi un ieteikumiem - ko var darīt? :( ) Otra - ja gadās, ka nekrāc.. Mēs vienalga nevaram pagulēt kopā. Gulta liela, sega liela, bet.. Nav ērti. Mums abiem. Gan jau dēļ tā, ka pierasts, ka vienatnē grozies kā gribi.
Ja tā krāāāākšana tiktu atrisināta, protams censtos līdz atkal pierastu, bet.. Nav forši būt atsevišķi. Tā vienkārši būšana blakus ir svarīga.
Un - šī gan man liekas mazākā problēma, bet - reāli, lai māja normāli izskatītos un nav jāguļ viesistabā vai vēl labāk, studio ar virtuvi - t būtu vajadzīga vēl viena guļamistaba.