Studijas?

Ļoti atkarīgs no novirziena. Bet tik grūti kā aprakstīji šķiet ir tikai mediķiem.. Ja nav specifiski grūtas studijas, tad vienīgais ir ko iespringt uz sesijas laiku, pārējā laikā nekas traks.

nu nez, tā tiešām ir mediķiem , kaut kādiem inženieriem, arhitektiem.
kādas grāmatas visu laiku... bet nu, atbildei nederu, studēju pirms daudzpadsmit gadiem.

Drīz pabeigšu studijas. Nezinu par mediķiem, inženieriem vai arhitektiem, bet nu nav studijas tik smagas kā jums tur stāsta. Ne man, ne arī citiem ar ko esmu runājusi citos studiju virzienos. Jā protams, ir kaut kādi grūtāki brīži, kad tiešām ir tā, ka visu nakti mācies, un pat ne uz minūti nav pievērtas acis, un no rīta atkal dodies uz lekcijām. Bet tā jau nav visu laiku. Un lielākoties tas rodas, jo darbi tika atlikti uz pēdējo brīdi.
Daudzi studenti apvieno studijas ar pilna laika darbu. Ja studijas būtu tik nežēlīgi smagas, tad jau tas nebūtu iespējams.

Tiešām atkarīgs no novirziena. Ar pilna laika studijām un pilna laika darbu reizēm ir tā, ka tie skolā uzdotie darbi nemaz tik grūti nav, ka būtu jāmeklē nez kāda papildinformācija, bet laikietilpīgi gan. Un tad paliek grūti.
Pats studiju process ir atkarīgs arī no tā, cik labs segums ir no vidusskolas. Ja biji teicamniece matemātikā, tad ar augstāko problēmu nebūs, tāpat priekšrocības būs, ja nevajadzēs no jauna apgūt Mendelejeva tabulu vai to, kas ir līdzstrāva.
Katrā ziņā gana daudzi nāk uz augstskolām ar zināšanu bāzi, it kā būtu vien beiguši 8 klases, un tiek galā - ja viņiem tas interesē un ja to izvirza kā prioritāti.

Es tagad mēģinu jau kuro gadu saņemties un pabeigt bakalauru. Tagad liekas, ka tik daudz nervu un naudas iztērēts, ka labak nebūtu sākusi. Besī, naktīs nevaru gulēt un dienā pastrādāt, jo visu laiku nāk miegs. Laika nekam nav uz doto brīdi. Kā vāveres ritenī un jūtu kā termiņi spiež un cerība zūd (t):-D

Ja galva ir uz pleciem, neesi stulbs vai tiešām ir tā, ka tas studiju periods ir tik nu ļoti smags?

Pabeidzu mediķus un esmu dzīva! (l)
Protams, bija daudz jāstudē.. tomēr atradās laiks arī izklaidēm :) Studijas nav nekāds bubulis. Tagad atceros ar siltumu.. cik jautri gadi tie bija :)
P.S. Universitāti beidzu jau labu laiciņu atpakaļ :)

Nav saprotams, kapec studet latviesu valoda. Prieksroka jadod kadai civilizacijas valodai:)

Nezinu, tas laikam katram ļoti individuāli. Man bija grūti, pat ļoti, un es neesmu ne ārsts, ne arhitekts ne inženieris. Un grūti bija nevis dabūt labas atzīmes, bet daudzus priekšmetus vienkārši nokārtot, taču tajā pašā laikā es neatceros nevienu no savas skolas, kurš arī nebūtu ielicis daudz darba un viss būtu padevies tā ļoti viegli. Protams, atradās arī laiks izklaidei, bet bija arī tādi posmi, ka pāris mēnešus no vietas vajadzēja mācīties no agra rīta līdz vēlam vakaram, kamēr citi izklaidējās un varēja pavadīt laiku ar draugiem. Tādos mirkļos gan gribējās visu mest pie malas, bet nu neko, izturēju un dzīva esmu :)

Mācījos pilna laika klātienē + strādāju. Pa dienu centos lekcijās klausīties, pierakstīt, laicīgi iesākt uzdotos darbus un pēc lekcijām gāju uz darbiem. Neteikšu, ka bija grūti. Atradās laiks gan izklaidēm, gan aizbraukt mājās, gan ar sevi pabūt. Bija forši. Bet ja man vēlreiz būtu tādā vāveres ritenī jāiziet... Nē, paldies :-D

Studijas beidzu pirms 4 gadiem.
Nebija tik traki. Bija laiks gan atpūsties, gan ar draugiem kaut kur aiziet utt. Piebildīšu, ka neesmu ne mediķis, ne arhitekts:-)
Jā, darbu apjoms paliels, bet vienkārši jāsaorganizē savs laiks un viss būs ok. Pasniedzēji arī nav nekādi necilvēki. Personīgi mums pasniedzēji bija vispār super, uztvēra mūs pat ne tik ļoti kā studentus, zemāku klasi, bet kā vienlīdzīgus cilvēkus un bija forši! Man likās tas laiks vieglāks nekā vidusskola:-)
Bet, kā jau iepriekš teica- atkarīgs no tā, ko studē un kādā augstskolā:-)

Studiju laiks bija viens no labākajiem manā mūžā! grūti ir strādāt un studēt (kaut arī atradīsies cilvēki, kuriem arī tas nebūs grūti)
Dīvaini šķiet, ka pedagogi jums tā saka, varbūt domā, ka neesat akadēmiski "gudri"? :-D ja cilvēkam grūti skolā, nav teikts, ka būs grūti arī augstskolā.

Piekrītu Donatai! Man pamatskolā ļoti grūti gāja ar mācībām. Vidusskolā vēl kaut cik. Sēdēju pie grāmatām un nevarēju iemācīties vien. Audzinātāja dalot izrakstu vienmēr prasīja :"Kad beidzot sāksi mācīties?". Augstskolu pabeidzu ar izcilību. Ar prieku mācījos un pat sapratu ko mācos :-D un varēju visu apvienot. Darbus, auto skolu utt.

Atkarīgs no virziena un mācību iestādes. Pirmo bakalauru daļēji laidu luni, kur tas bija iespējams, lai gan bija priekšmeti, kuros visi sēdējām bibliotēkā galvu nepacēluši, lai kaut kā tiktu līdz sešiniekam. Visu laiku arī paralēli strādāju pusslodzes un pēdējā kursā vispār strādāju divos darbos un paralēli rakstīju bakaluru. Un neko - izdzīvoju. :-D
Otrajā bakalaurā man bija tieši 0 brīvā laika, zubrījos kā traka, bija nenormāli daudz jālasa, tiešām milzīgi apjomi nedēļu no nedēļas. Ja godīgi, tad otrajā variantā jutos vairāk ieguvusi, jo tiešām nebija iespējams nemācīties DAUDZ, lai izpildītu visas prasības. Daudzi aizgāja, jo ar darbu to visu bija gandrīz neiespējami savienot.

Paldies :-)Atbildes ir reāls mierinājums, jo pēc būtības esmu ar raksturu un iesākto nepametu, bet nu pedagogi sastāstījuši briesmu lietas :-/

Man augstskola likās daudz vieglāka nekā videne. Iespējams, tas tāpēc, ka man ļoti patīk, tas ko mācos, līdz ar to bija baigā interese, kas nelikās kā kalšana, bet gan jaunas un vajadzīgas info iegūšana. Protams, sesijā bija negulētad naktis; laikā, kaf bija bakalaurs jānodod, arī mazliet iespringu, bet jebkurā gadījumā atlika laiks ballītēm (pat ļoti :D ), izbraucieniem, piknikiem ar kursabiedriem un vēl un vēl. Pēc pirmā kursa sāku arī strādāt, tajā pašā nozarē, tad nu daudz prakstisku lietu apguvu darbā un joprojām apgūstu

Viss ir atkarīgs no tā cik labi gribi mācīties un kā menidžē savu laiku. Ja mērķis ir izvilkt visu uz 4 tad var uz pusi lekcijām nenākt un pabeigt. Ja mērķis ir dabūt stipendiju, būt izcilam un tiešām kaut ko iemācītes un iespējams piedalīties kādos projektos tad tiešām tās ir tikai grāmatas. Pabeidzu medicīnu pirms gada ar stipendiju un labāko rezultātu kursā un vēl strādāju. Pa naktīm macījos un bija grūti, bet man patīk būt labākajai. Citi protams negāja uz lekcijām un mācījās tā lai tikai noliktu. Ja salīdzina medicīnu, arhitektūru, jursitus ar tiem visiem, kas studē sociālajās zinātnēs tad tur ir 10000 reizes vieglāk. Aizej uz lekciju pasēdi, pasmejies, grupu darbs un viss. Protams tur arī gadās ka ir jāmācās bet ne tādā apjomā.

Pedagogi tā iespējams saka ,lai jūs sagatavotu grūtībām un lai jūs tagad vairāk censtos. Jo es zinu, ka 12 klasē es arī domāju ka universitātē viss būs viegli, bet skolotājas teica, ka tur būs grūti un neviens jums pakaļ neskries, ja būs sliktas atzīmes.

Atkarīgs no studijām un paša. Zinu cilvēkus, kas ir izvēlējušies it kā vienkāršas studiju programmas, bet ar grūtībām tiek galā vai netiek vispār, gan arī tādus, kam viss nāk viegli. Pati pabeidzu studijas pirms dažiem gadiem un jā, iespringu tikai uz sesijas laiku. Izvēlējos sev tuvu profesiju un galva man arī viegla, tāpēc arī nevarētu teikt, ka programma bija grūta, lai gan statistika rāda, ka lielākā daļa no maniem kursabiedriem, kas bija iestājušies, nepabeidza :D Bet man pirms stāšanās arī nebija tādas domas kā "Vai būs grūti? Varbūt nepabeigšu.." utt. Un studiju laiks man ļoti patika, man jau liekas, ka galvenais tomēr izvēlēties kaut ko tādu, kad interesē.

Bet nu nevar noliegt, ka videnē no vairuma skolotāju tā attieksme jau manā laikā bija tāda, ka " jūs jau tāpat neko nemācēsiet un nevarēsiet, jums nesanāks un vispār beigās nodzersieties utt." Nav saprotams, vai tā ir aizsargreakcija pret savu neizdevušos dzīvi, strādājot netīkamu darbu? Tiešām grūti saprast pamatojumu, kāpēc skolotājam liekas, ka labāk nekā piemērs un aizraušana, būs iebiedēšana un demotivācija.
Vēl atceros, kā klases audzinātāja vidusskolā man visu laiku skandināja, ka augstskolā pat netikšu. Kaut kā pamanījos visas studijas mācīties budžetā un jo vairāk mācos, jo vieglāk un aizraujošāk :-D

Vecajiem skolotājiem ir vecas motivācijas metodes. Padomju laikos varēja piespiest bērnus macīties tikai draudot, tas arī ir iegajies to laiku skolotājos. Jaunie skolotāji ir citādi un tā vairs nedara. Man vidusskolā bija angļu valodas skolotāja, kas tiešām slavēja par labajām lietām un nenopēla par sliktajām un tad arī skolēni sāka labāk mācīties.