Kad aizsākās šī diskusija, nodomāju, ka neko nekomentēšu un nemaz nenākšu lasīt, jo iznākums tāpat ir paredzams. Viena puse otru pusi nesapratīs un būs kasīšanās par to, kurš nu modelis labāks un mēģinājumiem pierādīt, ka "mājsaimnieces" dzīve bezgalīgi tukša, nepiepildīta un nolemta bezgalīgai zupu vārīšanai un grīdu beršanai, kas rezultējas ar bezpensijas vecumdienām.
Pamodos, ģimene vēl guļ, sāku lasīt un nenoturējos :-D
Lai gan pārstāvu vidusslāni, es nepazīstu nevienu, kurš pelnītu virs 1500eur. Vai arī tās summas ir bruto nevis neto? Vai arī tās ir algas ārpus Latvijas?
Pirmkārt, es domāju, ka ir ļoti maz tādu, kuras ir algotu darbu nestrādājošas mājsaimnieces vīriem, kuri saņem 1,5-2k. Lielākoties ģimene nolemj par labu sievietes nestrādāšanai, ja cilvēki saprot, ka strādāt uz kādu citu, lai nopelnītu 1 tūkstoti, ģimenes budžetam nekādu būtisku pienesumu nedod.
Otrkārt, nav tā, ka visi strādā tikai algotus darbus 9-17:00. Algotos darbos, protams, algas griesti ir, teiksim, kādi 2k, kurus pārsniedz vien neliela daļa sabiedrības. Taču tiem, kuri nav izvēlējušies būt skrūvītes kāda uzņēmuma mehānismā, peļņas iespējas ir, jā, nestabilākas, bet plašākas un atkarīgas no paša produktivitātes, nevis no darba devēja noteiktā atalgojuma. Ir daudz vīriešu, kuriem ir pašiem savi uzņēmumi. Manam vīram ir ļoti specifiska darbības sfēra - viņš reorganizē un vada sākotnēji vāji pelnošus palielus uzņēmumus, ja saskata, ka tajos ir potenciāls, bet līdzšinēja slikta pārvaldība ir bremzējusi attīstību un novedusi uzņēmumu līdz mīnusiem. Sadarbojas ar nosacījumu, ka uz sadarbības perioda laiku saņems noteiktus procentus no uzņēmuma kopējās peļņas. Viņam ir ķēriens ieraudzīt biznesa īsto asinsriti un līdz šim viņš ir pieprasīts. Viņš riskē ar to, ka var nenopelnīt neko, taču tā vēl nekad nav bijis un nopelna ne nu baigos miljonus, bet gan pietiekami, lai mana potenciālā darba alga uz tā fona būtu nenozīmīga un pietiekama, lai katru mēnesi izpildītu gan savas krīzes laika lielā bankrota saistības, gan pilnībā apmaksātu visus mūsu dzīvošanas izdevumus un rēķinus, gan piešķirtu man pieklājīgu ciparu (domāju, ka vairāk kā lielas daļas šeit esošo karjeristu mēnešalgas) ik mēnesi pārtikas iegādei un maniem personīgajiem izdevumiem/hobijam, jo viņš uzskata, ka es esmu mūsu ģimenē grūtākā darba darītājs (viņam savs darbs ir personīgais izaicinājums un hobijs un viņam šķiet, ka audzināt bērnus ir daudz lielāka atbildība). Nu, un es arī neesmu nekāda ofisa darbu vai apkalpojošo sfēru fane. Saistības ar augstākstāvošiem nav mana stihija, labāk es "apkalpoju" ģimeni, ko pati esmu radījusi un vīru, ko mīlu un pati esmu izvēlējusies. Turklāt viņš ar prieku iesaistās gan bērnu audzināšanā, gan mājas dzīvē.
Taču tā kā viņam no krīzes laika ļoti liela bankrota un partnera uzmetiena ir nenokārtotas saistības, viņš ar visiem brīvajiem līdzekļiem cenšas tās nokārtot, tāpēc es neuzskatu, ka mēs dzīvojam kā superturīgi un izšķērdīgi cilvēki. To es piebilstu, lai neizklausītos augstprātīgi, jo kāda gan jau pamanīsies to salasīt.
Nu, un sporta pēc šad tad pati noorganizēju pa kādam pasākumam, ko man ļoti patīk darīt un kas ir vēl kāds papildus ienākums personīgajiem tēriņiem.
Kāda var tā skaidri pateikt, ko dara šīs sievietes, kuras nestrādā?
Ko var tā īsti darīt? Spa, labi, patīk, bet aizietu 1x mēnesī. Kursus.. nu cik kursus, cik tev viņi aizņems laika? 2x ned varbūt, vai arī katru dienu dažas nedēļas, pēc tam? Atkal jaunus kursus, nu pēc nepilna pusgada jau visi kursi būs izieti (pārspīlēju, protams, bet doma paliek). Ceļojumi - a ja vīram tik un tā tikai 1mēnesis? Ar draudzenēm? Var jau, protams, bet vīra nepietrūkst?
Ja cilvēks brīnās, ko var darīt mājās (vai "mājās", atkarībā no aktivitātēm) un brīvajā laikā, tad viņam ir vai nu ļoti štruntīga iztēle, vai nu ļoti maz interešu
+++Delusion
Nekad neesmu sapratusi cilvēkus, kuriem ir garlaicīgi ar sevi. Tādiem varbūt arī vajag darbu, lai aizpildītu savu laiku.
Bet, nu, bērnu audzināšana aizņem ļoti daudz laika, ja vien audzināšanu neveic aukle, bērnudārza audzinātāja vai kāds cits no malas. Mēs bērnus radījām apzināti un jūtamies tā, ka izaudzināt gribam paši. Dārziņā laist neplānojam, līdz ar to laiku paņem ne tikai fiziska aprūpe, bet arī kopīgas spēlēšanās, rotaļu izgatavošana, vešana uz nodarbībām, utt.
Mājas uzturēšana kārtībā neaizņem tik daudz laika, lai to uzskatītu par baigo laika tērekli.
Kas attiecas uz laiku sev, man tā pietrūkst, jo interešu ir daudz vairāk nekā iespēju viņām atdoties. Bet no tā, ko paspēju - man ir savs smaržu hobijs, kādreiz jau esmu minējusi, neatkārtošos. Lasīt, sūtīt, ostīt, salīdzināt, trenēt degunu...:-D tas paņem daudz laika. Šobrīd eju dziļāk, lasu par ēteriskajām eļļām un, nākot pavasarim, gribu dažas uztaisīt pati. Nupat kā nopirku destilācijas aparātu, izglītojos par LV pieejamajiem augiem un to īpašībām. Mēģināšu tos. Vairākas reizes nedēļā sportoju. Lasu un izglītojos par mājmācību, bērna attīstību un izglītošanu atbilstoši attīstībai. Pašmācības ceļā apgūstu šūšanu un laiku pa laikam ko uzšuju. Gribu samācīties tiktāl, lai reiz pati un meitas varam pucēties tikai pašas šūtās kleitās. Joprojām mācos klavieres. Kad organizēju kādu pasākumu, atdodos tam. Siltajā sezonā esmu iekšā dārzā, jo cenšos audzēt dārzeņus pati. Patīk ņemties pa dārzu + man šķiet baudīgi gatavot un pasniegt ģimenei maltītes no tā, ko paši esam izčubinājuši. Un forši iedot bērnam gan pie mājas augušu burkānu, gan zemeni. Šogad gribu saaudzēt daudz puķes. Manikīrus/pedikīrus taisu sev pati. Uz SPA nestaigāju, bet vīrs šad tad aizsūta. Kad plānojas ceļojums, plānoju ceļojumu. Gribas darīt vēl miljons lietas, bet visam nav laika, jo ikdiena ar bērniem nav gluži tāda, ka 'noliku stūrī, tagad darīšu lietas'. Dažreiz gribas arī nedarīt neko. Padirnēt internetā, palasīt kkādus forumiņus, čatiņus, paskrollot internetveikalus. Kādreiz biju aktīvāka instagramā, tagad pat liekas, ka vairs nav tik daudz vaļas tam. Dažreiz uztaisam māmiņu dienas, kad ar vienu vai citu draudzeni satiekamies pie vienas vai otras, salaižam bērnus kopā un pašas klačojamies un ēdam kūkas. Nu, darīt ir bezgalīgi daudz ko, jautājums tikai, ko un cik ļoti var apvienot ar bērniem.
Man ļoti interesē kur ir, ko dara un kurš pieskata tos 2 bērnus, kamēr māte pucē māju, gatavo ēst, gludina/kārto drēbes?
Visā var iesaistīt bērnus. Kad es slauku, vecākā meitiņa pati paķer savu slotiņu un imitē. Kad gatavoju, uzticu viņai kādus vienkāršus darbiņus. Jā, ir čakarīgāk, bet ir forši darboties kopā.
Kad ošņājos pa smaržām, atlējumiem un paraudziņiem, ostās kopā ar mani un viņai pat veidojas kkāda sava gaumīte, jo paostot vienas ir "mm, labs", paostot citas - "fuj, kaka". :-D Dārzā ir viegli, jo tas kā liela smilšu bedre. Iedod trauciņus, lāpstiņu un spēlējas. Ja sportoju, uzlieku kādu dziesmu vai deju televizorā, kam var dejot līdzi. Dažreiz pati atdarina manas kustības un vingrojumus pa savam un pati smejas. Ja ir besis un gribas netraucētai ko padarīt, kamēr mazākā guļ, lielākajai saorganizēju kādu rotaļu ar ko pati var darboties kādu brīdi vai uzlieku multeni. Neesmu pret, ja to nav daudz.
Nav tā, ka mājsaimnieces dzīve par katru cenu ir tikai garlaikota deguna urbināšana un vīram dibena slaucīšana. Te kāda jautāja, ka vai tad nepietrūkst vīra, kurš tikmēr darbā, bet vai tad kādai, kura ir darbā, vīrs pa dienu ir blakus? Pietrūkst tieši tikpat.
No finansiālām grūtībām nav pasargāts neviens. Pensijām es neticu tieši necik. Tā ir ērtākā ēsma, lai cilvēks dzīvo valstij izdevīgā sistēmā un visu mūžu rukā. Ja pēkšņi dzīve piespiedīs strādāt, ceru, ka būšu iekrājusi pietiekami, lai varētu sākt ražot savas smaržas vai sliktākajā gadījumā aiziet strādāt kādā smalkā smaržu veikalā, jo zināšanas pavisam noteikti būs pietiekošas. Varbūt sēdēšu mājās un šūšu. Izdzīvošanai naudu vienmēr var nopelnīt. Nu, ja arī miršu badā, nekas. Tā būs maksa par to, ka kādā laika periodā esmu dzīvojusi sev ļoti patīkamu dzīvi un apskaudīšu karjeristes. Lai gan nav jau tik traki. Īpašumi uz mani un arī iekrājumus veidoju.
17
