Sveikas! Ar topošo vīru esam izrunājuši daudzus jautājumus, arī šis jautājums ir skarts, bet viennozīmīga skaidrība nav.
Ir bijušas divas reizes attiecību laikā, kad uztaisīju viltus trauksmi ar to, ka, šķiet, ka esmu stāvoklī. Abas reizes vīra sejā, ķermenī ir novērota paranoja un dzirdēti izteikumi, ka tā viņa dzīvē būtu nelaime. Pirmoreiz tas notika pirms 2 gadiem - tad viņš teica "ja apstiprinātos gr., tad būtu jāveic aborts".
Līdz šai dienai esam nonākuši pie tā, ka ja nu kas, es būšu pret abortu, taču aizvien viņš paniski baidās no bērna un uzskata to kaut ko par šausmīgu.
Izejot no tā esmu viņam jautājusi, a nekad tu nevēlēsies bērnus? Viņš uzskata, ka kaut kad, vēlāk, ap 30 gadiem gan jau gribēs, bet šobrīd viņam jau ir 25 (manuprāt, šāda vecumā jocīgi tik traki baidīties(t)), bet domas mainījis nav.
No Jums vēlos dzirdēt domas, pieredzi par šo gadījumu - ja vīrietis tagad baidās no bērna kā no pasaules gala, vai tiešām pienāks laiks, ka tas mainīsies, kā viņš apgalvo? Piemetināšu- man ir 21, es arī nevēlos tagad bērnus, bet dzīvoju ar domu, ka no tā nav jābaidās un kā dzīvē notiks, tā notiks. Nevaru viņu saprast, kāpēc tik ļoti baidās..varbūt katrs otrais vīrietis ir tieši tāds pats?
243
