Man reiz bija tā, ka bārā vasaras āra terasē viens donžuāns uzsāka sarunu, izteica komplimentus par to, ka labi izskatos (kā jau vasarā, biju kleitā, vasaras apavos). Pēc kāda laika uzradās atkal, piedāvāja satikties. Bija ziema. Baiss aukstums. Man mugurā gotiska stila mētelis un kerzveidīgi zābaki (nebiju no Rīgas un tajā dienā strādāju, savukārt ziņu saņēmu darba dienas beigās, nebija vairs iespēja braukt uz citu pilsētu, lai pārģērbtos). Stāvēju, gaidīju, beigās šis atnāca, bet ieplānotās pastaigas vietā tikai norūca, ka kauns man blakus stāvēt, un aizgāja. Acīmredzot, šim palika kauns, ka gaidītās vasaras caciņas vietā stāv viscaur melnā ģērbta meitene kerzas zābakos. Nopriecājos, ka ar tādu tipu nekas vairāk arī nesanāca. Tā vietā aizgāju uz Ļeņingradu un tur iepazinos ar draudzīgiem pankiem, kuriem gan nebija kauns man blakus stāvēt. :D
Autores stāstā čalis ir pilnīgs kretīns, jo normāls vīrietis, pat ja justu, ka sieviete nesaista vizuāli, vismaz pieklājības pēc aizietu kopā kafijas tasi iedzert, nevis palūrētu no tālienes un aizlaistos. Nekas! Galvenais nekomplekso un neuztraucies par to, ka vaina varētu būt Tevī! Vaina ir šitādos vīriešu dzimuma izstrādājumos, kurus par vīriešiem padara vien viens orgāns, jo no vīrišķības tur ne smakas nav.