Aktivitātes darba dienu vakaros

Šogad uzsāku studijas maģistrantūrā, tātad 3x ned pēc darba pēcpusdienā/vakaros esmu skolā. Atlikušās 2 dienas vai nu mājās, reizēm vienā no tām ir grupas mēģinājumi. Pietrūkst laiks, ko pavadīt ar bērnu, tāpēc cenšos to kompensēt brīvdienās, bet ne vienmēr sanāk. Nekad neesmu sapratusi kā var dzīvot, ja ir tikai darbs un nekādas blakus lietas. Nekad tā nav bijis.

Man bieži tieši vakari ir aizņemti ar darbu. Vai nu sēžu mājās pie kompja un daru lietas, vai arī esmu pasākumos - semināri, apmācības, kursi utt.
Ceļos agri. Parasti jau ap 7.00, un tad apdaru mājas soli. Teiksim samizoju kartupeļus vakariņām, sataisu salātus, ka atliek tik samaisīt utt. Tad uz darbu.
Pēc darba - parasti lasu. Pavasarī vizinos ar vēlo. :-)
Māju uzkopju no rīta. Patīk atnāk mājās - viss tīrs un gatavs. Gulēt eju ap 23.00-00.00.

Šobrīd lielu daļu aizņem darbs, pat laiku ārpus oficiālā darba laika.

Skatos filmas, lasu, klausos mūziku. Vasarā, protams, vairāk pa āru. Nekam ''lielam'' nesanāk spēka, ne laika.

Laba tēma, pacelsu.

No 8.00-17.00 ir katra cilvēka sapnis strādāt. Ko pīksti?:-D

Arī ir darbs ar šādu darba laiku + hobijs,sports, un arī bērns, kuram nepieciešama uzmanība, ir diezgan liels vāveres ritenis, reizēm sagurstu un gribas pačīkstēt, bet savācos un dzīvoju tālāk.
Tu esi vēl jauna, vēl tikai pats sākums, bērnu nav, izturēsi un vēl vairāk.

Savlaik kad vēl strādāju birojā 4x nedēļā pēc darba gāju uz gym ... cēlos ap 7.00 lai pagatavotu brokastis un pusdienas+ launagu ko ņemt līdzi kārbiņā uz darbu, paēdu brokastis, noksalojos dušā un uz darbu nepilnu 20min gājiens... līdz 17,30 darbs.. uzreiz pēc darba beigām ēdu turpat darbā launagu... tad devos uz gym ... 1,5h treniņš ... pēc treniņa vēl bieži vien gāju veikalā iepirkt pārtiku .. mājās parasti pārnācu ap 22.00 .... nebija itin nekādu problēmu... lai gan daudzko deva protasm tas ka darbs bija sēdošs... ja būtu fizisks tad cita runa

Kopš man ir bērns (tagad jau - bērni), pēc darba nav nekādu citu aktivitāšu. Retu reizi varbūt kāds pasākums, tikšanās ar draudzeni, bet tiešām reti. Neuzskatu, ka bērnam ir normāli satikt mammu tikai uz pusstundu vakarā un brīvdienās. Tāpēc esam kopā. Apzinos, ka vēl vairākus gadus tā būs. Pēc tam, kad bērniem pašiem būs kāds pulciņš vakaros, arī es kaut ko izdomāšu.
Pirms-bērnu dzīvē bija lekcijas, attiecīgi studiju mājasdarbi utt. Vingroju mājās pēc darba, ir bijis arī sporta zāles posms.

Strādāju no 09:00 līdz 18:00, dažreiz nedaudz ilgāk. Diezgan reti sanāk pēc darba uzreiz doties mājās, jo parasti ir hobiji, kādas aktivitātes ar draugiem vai vnk. papļāpāšana ar draudzeni, teātris, kino utt. . Visus pirkumus arī cenšos organizēt pēc darba, jo neciešu tirdzniecības centrus brīvdienās. Arī tajās dienās, kad esmu mājās, labprāt gatavoju vai nodarbojos ar dekupāžu. Dažreiz arī sarīkojam kādu pasēdēšanu mājās ar draugiem darba dienu vakaros.
Tiesa, man nav ļoti svarīgi, lai mājās man būtu ideāla kārtība. Iztīrīt kaķa kasti, nomazgāt trakus, saklāt gultu utml., protams, vajag katru dienu, taču nebūt neiespringstu uz putekļiem vai nelielu bardaciņu, tam pieķeros reizi nedēļā, ja vien nav paredzēti ciemiņi. Tad biežāk :-)
No rītiem arī ļauju sev pagulēt, vien ieplānāju, lai pietiek laika ātri uzsildīt pusdienas darbam un ielikt termosā. Gulēt eju apt. 23:30-24:00.
Dzīve vispār paiet ātri :-P

Tie kas ēd kvalitatīvu pārtiku un regulāri sporto gym arī nenogurst, jo sports veicina enerģijas rašanos, disciplinē un kāpina smadzeņu produktivitāti, tādēļ ir jāsaņemās pirmajā brīdī, lai pēc tam būtu vieglāk.
Attiecībā uz ēšanu - es to daru 1x dienā 1h. Citi kas ēd 3x vai sazin cik reizes dienā mēdz gatavot ēdienu uz priekšu, skaitot kalorijas. Arī pārtikas gremošana nogurdina un var neļaut izgulēties pienācīgi. Takā sava veida interfastings ir ieteicams. Varbūt brokastis nevajag. Vai arī vakariņas ne?
Šeit meal prep meitenēm: https://youtu.be/U5GP-o6K3IQ

Sports veicina normālu stāju. Diemžēl mūsdienu darbs pie kompja, vai īstenībā kaut ar grāmatu rokās krēslā pie biroja galda 8 h darbdienās nebūt neveicina nedz iegurņa, ieskaitot vēdera dobuma lejasdaļā esošo orgānu un kāju apasiņošanu, līdz ar to vielmaiņu, nedz arī mugurkaula veselību, kakla muskulatūras veselību un arī to smadzeņu apasiņošanu nebūt neuzlabo.
Novecošana paātrinās, kaites bez fiziskām aktivitātēm vieglāk ķeras klāt, locītavas, skrimšļi un cīpslas, muskuļi un āda ātrāk noveco bez sportiskām aktivitātēm.

Darbs beidzas 17os, mājās esmu ap 18iem vai pirms 19iem, beeet...
ja esmu mājās uzreiz pēc darba, tad dzīvojos ar bēnu, bet bieži eju vai nu uz sporta zāli, vai prāta spēlēm, vai satieku kādu draugu. Izdarīt var baigi daudz, ja grib. Kad nebija bērna un dzīvoju Rīgā, negāju uz sportu. ko es vispār vakaros darīju?? :D
Bet nu vēl 1h diennanktī es gribētu toš klāt.

Esmu konstatejusi, ka lielakie čīkstuļi par to ka nav laika un speka ir tiem kuriem ir TIKAI darbs, un beigās jau paši atzist ka nevar saņemties, nevar uzsakt kaut ko darīt pec darba, jo neesot spēka saņemties.
Pati fiziski slikti jūtos kad kādas 3 dienas nav sportots, man vismaz ir lomkas, jutos gan morāli, gan fiziski nogurusi, ka bez sporta vai jebkadas fiziskas aktivitates + lieka vederpunča nesaprotu, laikam ta ari ir - bezspēks. :-D

Sports, svaigs gaiss un labs miegs, izvairīšanās no stresa,dabīga pārtika ir labas pašsajūtas atslēga.

Arī ir līdzīgs darba laiks.
Taču vienmēr ir laiks un enerģija sakopt māju, pagatavot vakariņas, aiziet uz veikalu. Ja neskaita to, tad skatos filmas, aizbraucu pie radiem vai draugiem ciemos, vasarā dodamies šašļikus vai desas cept :-)

Ir jau arī grūti, turklāt ja pārforsē var samocīties ne pa jokam. Esmu redzējis padsmit čaļus, kuru karjeras potenciāls cīņas sporta veidos izbeidzās tieši ar pārforsētu fizisko treniņu, pie kam bez svariem. Pārmocīti špagati ar variācijām, pārmocīta statika ( kas zina virtuvi, sapratīs, kas nezina, bezjēdzīgi skaidrot, jo nav nekad sajusts, kas ir statika līdz robežai de facto ), stiepšanās utml. Tā, ka trenēties normāli var atsākt pēc 2 - 8 mēnešiem, diemžēl ar fizisko formu, kāda bija 2 - 6 mēn pirms sasnieguma treniņa pašrealizācijas.
Tikai darbs, jā, ir bijis, kad 2 mēn neko nedarīju, ēdu mazāk, bet svars pieauga, turklāt sapratu, ka gada laikā tādā veidā turpinot izskatīšos virs saviem gadiem un būšu arī bioloğiski vecāka persona nekā vecumam paredzēts.

Diviem treniņiem darba nedēļā man sanāk laiks gandrīz vienmēr - protams, ja bērni ir veseli un ar viņiem nav kādas ārkārtas situācijas (kādas sapulces dārziņā vai citi ar bērniem saistīti pasākumi). Ar citām aktivitātēm darbdienās ir diezgan plāni - nu, vienīgi, ja es izvēlos - treniņš vai, teiksim, teātris. :D

Tā kā man darbs ir līdz 17 un līdz mājām ir 15 minūšu gājiens, vakaros laika ir diezgan. Vismaz divreiz nedēļā cenšos aiziet pavingrot, citus vakarus gribētu darīt kaut ko radošu, bet ciematos to iespēju ir tik cik ir. Protams, cenšos arī pati sevi izglītot, savu laika daļu aizņem vakariņu gatavošana. + Gribas veltīt laiku vīram. Pagaidām viss izdodas. :)

Parasti jau ap 7.00, un tad apdaru mājas soli

Šito es apskaužu. Es nevaru sevi piespiest pat 10min agrāk piecelties, lai kaiju bez steigas izdzertu.
Man 3x nedēļā ir skola un ir divi vakari brīvi. Strādāju 9-17:30, mājās esmu ap 18:30. Iepriekš bija kora mēģinājumi reizi nedēļā, tagad nav. Esmu sliņķe uz citu fona, kopš dzīvoju viena, esmu egoistiska cik vien varu, brīvo laiku tajos divos vakaros pavadu sevis sakopšanai, viss kas prasa vairāk laiku un paralēli tīrot dzīvokli. Skolas vakaros nedaru neko, mājās esmu ap 22 un laicīgi eju gulēt, man miegs ir svarīgs. Tikšanās un pasēdēšanas arī ar draugiem un iziešanas atstāju nogalēm. Neko laikietilpīgu pat negatavoju. Nejūtos vainīga un nekādas baigi produktīvās aktivitātes vairs neprasās, mošk vecums. :-D