Attāluma attiecības .

Misija?

Kāpēc viņš aizbrauc? Materiālie apstākļi spiež vai vienkārši kā prioritāti izvēlas darbu, ne ģimeni?
Nē, man nav pieņemamas attāluma attiecības, savulaik izšķiros ar puisi, kas brauca strādāt, kopā gan nebija būts ilgs laiks, kādi 4 mēneši. Bet jau pirms viņa aizbraukšanas pateicu, ka viss beidzies. Pēc gada, kad viņš atgriezās, kaut kā atkal sanāca, ka satikāmies un varējām atsākt attiecības, bet viņš, dzīvojot tur apstākļos, kas bija atšķirīgi no Latvijā pierastās vides, bija krietni mainījies un sapratām, ka viens otram vairs neinteresējam.

Tā sanācis , ka jābrauc prom komandējumā no esošās darba vietas . Pašlaik jau no domas vien , sirdi plēš pušu , jo nekad manā dzīvē neesmu bijusi šādā situācijā . Nezinu ar ko rēķināties un cik emocionāli grūti tas ir / vai tieši otrādi nāks par labu .
Skumjāk ,ka mums ir 2 gadīga meitiņa kura katru dienu tēti gaida mājās un tētis ir viss . :'-(

Vai Tu nevari braukt līdzi? Kopā ar meitiņu?

Personīgi man būtu grūti. Būtu bail no tā, ka atsvešinātos, utt, jo katram, principā, sākas sava dzīve, savs ritms un pārējais. Vai vīrs šī pus gada laikā brauks uz mājām?

Jā , ja aizbrauc , tad uz pus gadu tā ,ka tikai tur . Nav tādas opcijas arī mums braukt . Meitiņai dārziņš , man darbs .
Es jau apzinos ,ka mums ies grūti. Drošvien jau visiem pāriem tā ir . Tikai jautājums vai iztur pārbaudījumu vai nē ... :-/

Mums ir attāluma attiecības, ģimenē ir bērns. Komandējumi nav tik gari, parasti 1-2 mēn prom, tad kādu ned mājās. Tā dzīvojam jau kādus 9.g. Ir visādi, grūti vienai audzināt bērnu, bet uzticos viņam, viņš man arī, bet to ka.pietrūkst vīriešu uzmanības, tā ir... Man šķiet ja tas ir vienreizējs brauciens uz 6 men un tad būs mājās, ka to var izturēt, bez visādam sliktām domām un nedarbiem.

Esmu šobrīd attāluma attiecībās. Tikko satikāmies pēc 6 mēnešu neredzēšanās. Bija plānots pa vidu satikties, bet plāni izjuka. Nu neko, jāsaka, ka laiks pagāja ļoti ātri. Katru dienu vairākas stundas sarakstījāmies, runājām pa telefonu.
Uzticāmies viens otram 100%, tāpēc problēmu ar to nav.

Es šādi nevarētu, man vajag lai savu otro pusīti varu redzēt katru vakaru. Man pat viņa naktmaiņas ir grūti izturēt. Bet varbūt man tas tā,jo ļoti nepatīk butbvienai.
Apbrīnoju cilvēkus kam tas izdodas

Mēs pašlaik esam kopā jau 3 gadus . Protams, ir nelielas bailes vai nesatiks kādu citu. Bet attiecībās ir uzticība visādi citādi. Vīrs arī ikdienā ir ļoti liels atbalsta plecss meitas audzināšanā , mājas darbos . Arī no tāda skata punkta noteikti nebūs viegli.
Nezinu vai šim var kaut kā emocionāli sagatavoties . Jo pašlaik jo vairāk domāju, jo sāpīgāk šķiet . Drošvien jau pēc kāda mēneša ,kad reāli viņš nebūs būs savādākas sajūtas ...:-)

Uzskatu, ka, ja vīrietis ir attiecības uz visiem 100%, regulāri kontaktējaties + viņš attālināti piedalās it visā (saistībā ar jūsu ikdienu) un arī dalās it visā, kas viņam tur notiek, ar Tevi, tad nav pamata uzskatīt, ka var satikt kādu citu. Viņš taču arī ilgosies pēc Tevis un meitiņas. Tici viņam!

KikyR, man ir tāda pieredze, bet tas bija pirms bērna dzimšanas. Kad esat tikai divi vien tad ir jau labi. Strīdu nebija, bieži sazinājāmies. Par neuzticību vispār neuztraucos. Bet tam jau obligāti nevajag attālumu. Ja attiecībās jau pirms došanās prom ir problēmas, vai arī ir bijušas problēmas ar neuzticību, tad gan jau ka ir citādāk.
..
Ja attiecības jums ir labas, es tavā vietā neuztrauktos par neuzticību vai strīdiem, ja tev nav problēmu ar pašapziņu un/vai neesi šausmīgi greizsirdīga. Es vairāk uztrauktos par bērnu. Tik ilgi tēti redzēt tikai datorā varētu būt grūti.
..
Mēs jau nepazīstam tavu vīru un tevi - vai viņš bieži sazināsies? Vai aizmirsīs par norunātajiem laikiem sarunām? Vai tu sāksi histērijas gadījumā, ja viņš pēc garas darba dienas būs pārguris un nevarēs pazvanīt, jo aizmigs tiklīdz apgulsies gultā? Vai tu visu laiku galvā neveidosi krāpšanas scenārijus, utt.
..
Ko jūs savā starpā esat runājuši? Ko viņš par to domā? Varbūt ir iespējams, ja ne braukt līdzi, tad vismaz ik pa laikam aizbraukt ciemos, vai arī viņš varētu ik pa laikam atbraukt pie jums?

Nav tādas opcijas arī mums braukt . Meitiņai dārziņš , man darbs .

Pat uz nedēļas nogali? Divgadīgajiem bērnudārzs nav obligāts katru dienu, kā arī darbā var paņemt vienu atvaļinājuma dienu. Bet tas jau ir atkarīgs no jums pašiem, cik svarīgi ir tikties.

Protams, ir nelielas bailes vai nesatiks kādu citu.

Tu jau pazīsti savi vīru labāk, bet tas absolūti nešķiet loģiski. Ja jūs esat ģimene, tad jūs esat ģimene. Normāls vīrietis tā nekad nerīkotos. Bet, kā jau teicu, mēs tavu vīru nezinam.
..
Uz kādu valsti viņš brauc, ja nav noslēpums?

Neko tādu nespētu, bet lai izdodas!

Tas , ka varētu apciemot vīru ir skaidrs . Tur ir mazliet sarežģījumi... :-/
Vīrs dosies uz Somiju .
Šoreiz vairāk vēlējos zināt citu sieviešu pieredzi .
Pašlaik vīrs ir sajūsmā par braucienu , un uz doto brīdi tā kas uztraucas esmu es:-D manas problēmas:-D
Viņš visu laiku IR bijis uzticīgs , bet reizēm viņš man tāds koķetīgs . Bieži saņem uzmanību arī no apkārt esošām sievietēm. Šeit vismaz visu varu nedaudz kontrolēt , bet tādā attālumā hmmm... bet kā jau teicu , tas ir manā galvā :-D

Pašlaik ir tā , ka šķiet ka tas priekš manis ir un būs grūti. Līdz šim man licies diezgan nepieņemami.. nav jau tā,ka nevarēja atteikties no brauciena... (t)

Kā izpaužas tas viņa koķetīgums? Un kā Tu to kontrolēji šeit?
Ja tā ir "laipna attieksme" (uzsmaidīt, pajokot), tad pieņem, ka viņš tāds vnk ir. Pat, ja tas viss tur būs, Tu to nezināsi, tāpēc vari nemaz nesatraukties un par to nedomāt:-D vienkārši mēģinu saprast... Zinu cilvēkus, kuri vienkārši ir komunikabli, var pasmaidīt, pajokot, bet tas, vismaz viņiem neko nenozīmē un pēc sekundes to aizmirst. Vienkārši tādā stilā komunicē. Kā tad īsti ir ar Tavu vīru?

Man laikam nebūtu tas pieņemami, ja būtu iespēja, ka nebrauc. Ir bijuši piedāvājumi, bet kopīgi nolēmām, ka nē. Un, esot šķirtiem 6 mēn, nav jābūt zemai pašapziņai vai histēriski greizsirdīgai, lai aizdomātos par sānsoļiem. Es vispār neredzu saistību pašapziņai ar otra cilvēka izvēli krāpt.

Stulbākais jau tas, ja Tu par viņa krāpšanu, ja tāda būtu, visticamāk, nemaz neuzzinātu.
Un vispār stulbi, ka viņš brīvprātīgi piekrita braukt, ja varēja nemaz nebraukt. Interesanti, kādi viņam no tā ieguvumi?

Jā , viņš ir komunikabls , jautrs un tāds ļoti temperamentīgs čalis . :-D viņam tā ir ikdienišķa komunikācija un ES to zinu:-D bet tās sievišķās būtnes domā - oo , viņš flirtē , kā viņš tā , viņam taču ģimene :-D ir bijuši gadījumi, ka tiešām kāda pārprot ... viņš vienkārši tāds ir :-|
Ieguvumi viņam?
Karjerists ... bieži vien darbs mēdz būt svarīgāks . Bet tas nenozīmē , ka vienmēr mūs atstāj otrajā plānā ... mūs ar meitiņu ļoti mīl...
šoreiz nespēju nekādīgi pārliecināt, lai nebrauc ... un jā , bieži vien kaut kādas lietas kas viņam šķiet sīkums , noklusē , jo aj , kas tur sevišķš .