Puisis aicina uz randiņu,bet....

ir jau vēl, kam patīk uz aklo. ar tām foto arī reizēm (ne jau tīklos utt, bet, piemēram, iepazīšanās portālos, tur tādas ieliek, ka satiekoties ne atpazīt nevar. pagriež, paceļ, aizēno utt :D)

Man arī tomēr liktos dīvaini, ka pat vienu bildi nepajautā. Būsim tak reāli, lai cik forša personība, jābūt arī kam citam, jāpiesaista arī arēji. Ar to , ka ievēro personīgo higiēnu ir par maz. Lai tikai būtu draugi - tam galvenā ir personība un, lai nesmird pa gabalu, bet randiņojot vajag arī simpātijas kā pret pretējo dzimumu.
Bet jā, tiktos publiskā vietā, ne uzreiz adresi un brauc pakaļ. Tas kaut kā par daudz ar svešu cilvēku.

iepazīšanās ir diezgan pilna ar dīvaiņiem. vienreiz viens no kaut kādas Smiltenes naktī uz Rīgu brauca... es, kā parasti, par paseniem laikiem

iepazīšanās ir diezgan pilna ar dīvaiņiem. vienreiz viens no kaut kādas Smiltenes naktī uz Rīgu brauca... es, kā parasti, par paseniem laikiem

Es savulaik braucu no Jūrmalas uz Rīgu. Nu, attāluma ziņā, protams, nekas, bet braukt braucu pie mana vecuma cilvēka kurš atrakstīja draugos ziņu un piedāvāja Rīgā satikties. Pa nakti arī varot palikt. Kas man, tolaik 18 gadīgam skuķim - divreiz jāsaka!? Braucu, satikos, pa nakti paliku. Beigu beigās ar jauniepazīto personu ap sešiem rītā, sēžot Purčika 9.stāva dzīvoklī, smēķējot un dzerot atšālējušos alu, ieslīgu garās sarunās par dzīves jēgu, eksistenci, dzīvību un nāvi, gala rezultātā aizkavējoties dzīvoklī uz vēl pāris gadiem (toreiz paliku 3 dienas, pēc tam kopā pavadījām trīs gadus). A tagad!? Ja kāds svešinieks piedāvātu pie sevis pa nakti palikt, skatītos ar aizdomām. Jaunībā visādus dullumus var sadarīt, tomēr, skatoties ar vēsu prātu, tomēr gribas teikt, ka vajag uzmanīties. Tā ir kā laimes spēle: vari atrast kādu ar kuru diskutēt par dzīves jēgu, bet var arī uzķerties uz kāda, kuram diskusijas ne prātā nebūs.