Pirms laiciņa veidoju tēmu par līdzīgu problēmu, ka draugs sarakstās ar bijušo. Labi, to situāciju esam izrunājuši, daudz maz samierinājos.
Viņa bijusī un viņš ir vienā draugu kompānijā, kura ir izveidojusies jau no studiju sākuma. Tuvojas pasākums, uz kuru viņu līdzi sauc arī viņa draugi, bet plānoju iet arī es, tāpēc loģiski, ka gribu to vakaru pavadīt ar viņu kopā. Viņš izteica dilemmu, ka nezina, ko darīt, jo grib iet gan ar mani, gan ar draugiem. Es izteicu priekšlikumu, ka varam tad iet visi kopā, ja reiz viņam tas ir tik svarīgi, pie reizes iepazīšos arī es ar viņa draugiem. Labi, ja godīgi, to bijušo es īsti negribu redzēt, bet tīri intereses pēc varētu iepazīties. Bet pretēji tam, ka gaidīju, ka viņš šai idejai piekritīs, viņš pateica, ka viņam ir iebildumi. Jautāju, kāpēc, viņš to attaisnoja, ka vienam draugam patīk izprašņāt, pārējie arī ir līdzīgi, bet bijusī ir vienīgā, ar kuru viņš kontaktējas normāli, bet viņam būs neērti, ja tur būšu es kopā ar to bijušo. Pateicu, ka, nu, nekas, pārdzīvosim, lai beidz uztraukties par tādām lietām, ja reiz viņi ir draugi. Uz ko viņš atbildēja, ka ir detaļas, kuras es nezinu, un uz jautājumu, kas tās par lietām, viņš atbildēja, ka man tas nav jāzina. Bet, zinot viņu, draugs neteiks, kas slēpjas aiz šiem vārdiem. Saruna norisinājās īsziņu formātā, parunāšu ar viņu par to klātienē. Ar uzticību viss ir kārtībā, esam viens ar otru atklāti, bet šī situācija mani samulsināja, jo nezinu, ko īsti domāt. Par to, ka viņam nav jūtu pret bijušo, esmu gandrīz droša.
Ko jūs darītu šādā situācijā? Īsti pat nezinu, ko domāt, kas ir lietas, kuras man nav jāzina.
406
