Es saprotu, kādēļ sieviete varētu gribēt iziet ielās platā hūdijā, biksēs un kedās - ērti, neviens tev nepievērš īpašu uzmanību. Pati es tā neģērbjos. Bet kādēļ sieviete varētu gribēt īpaši izcelt savu ķermeni ļoti ikdienišķos scenārijos, to jau ir grūtāk saprast. Jo pārsvarā taču sievietēm nepatīk, ka uz ielām piesienas nepazīstami vīrieši u.tml.
Manuprāt, sieviete sevi ikdienā vairāk izceļ, ja uzvelk elegantu, skaistu, uzspīlētu, rūpīgi izmeklētu kostīmu, salokā matus, uzliek gaumīgu grimu (vismaz stundu stāvējusi pie spoguļa), pārvietojas pašpārliecinātā, elegantā gaitā. Man tas šortiņu stils ir drīzāk tāds nevērīgais ''the girl next door''. Īsi šorti, vienkāršas, bet labas, ādas augstpapēdenes, laba soma, smuka blūzīte, nedaudz kosmētikas. Nu nezinu, kādas te daudzām rodas fantāzijas, bet nu pēc seksīgas lauvenes, manuprāt, ar tiem šortiem neizskatos. Drīzāk ikdienišķi. Pārāk ikdienišķi. Ok, man ir slaidas, tievas, ''kompaktas'' simpātiskas kājas, pašai patīk, un arī vienmēr esmu saņēmusi par tām komplimentus. Bet vai vulgāri izskatos.. nu nēezinu. Tad, kad draudzene sacīja, ka mūsu vecumā nu pietiek vilkt tos šortus, pieļauju, ka viņa bija domājusi, ka nu ir laiks kļūt elegantām, ārēji nosvērtām sievietēm, jo šorti ir tāds jauniešu apģērbs. Bet nu arī esmu no tām, kā jau te vienā diskusijā daudzas par sevi rakstīja - izskatos jaunāka par saviem gadiem, veikalā mūždien vaicā dokumentus. Varbūt neapzināti bēgu no sava vecuma, tāpēc it kā nespēju iekāpt garos paltrakos?
Interesanti, gaidu vēl komentārus!:-)