Kad dāvanas par daudz

Es laikam godīgi pateiktu, ka novērtēju viņas pūles, bet jūtos neērti, jo nevēlos/nevaru tik pat vērtīgas dāvanas dāvināt.

Varbūt viņai patīk iepriecināt citus ar dāvanām un tās cenas nav lielas priekš viņas ienākumiem? Es saprotu, ka jums vienāds, bet nezinu, protams, cik tas ir un vai dāvanas nepārsniedz viņas reālo spēju dāvināt. Jo man arī ļoti patīk dāvināt citiem lietas. Bet, tā kā tev tas liekas nepatīkami, tad teiktu B, lai arī viņa apvainosies, jo tomēr tu jūties neērti un tad jau nav prieks nemaz no tām dāvanām..

A
Nedomāju , ka man ir jājūtās slikti par to , ka man ko dāvina.

A
Dāvinu pēc savas rocības un gaumes. Nemēru saņemto naudā un nesalīdzinu.

wee-es tiesi gribeeju teikt to pasu.Mees arii parasti atliidzinam cilveekiem par paliidziibu,piemeeram ,muusu prombuutnes laikaa ,pieskata maaju,daarzu utt.
Man arii patiik sanemt ko simbolisku par paliidziibu,kaapeec nee?

Ja man tās dāvanas patiktu, pieņemtu ar prieku, bet pati dāvinātu cilvēkam to, ko varu atļauties un ar ko justos komfortabli. Ja cilvēks jutīsies aizvainots par tik "lētu" dāvanu, gan jau ar laiku sapratīs un pats sāks dāvināt kaut ko lētāku.
Citādi ir tad, ja man dāvanas nepatiktu. Tā man ir bieži. Parasti pasaku "paldies" un tālāk nekomentēju, bet, jo vecāka kļūstu, jo vairāk gribas iekomentēt. Citādi ir tā, ka cilvēks tērē milzu naudu par to, kas man tiešām nepatīk. Nu piemēram, ja man no sirds riebjas kantrī mūzika, mani neiepriecinās Dakotas un Apvedceļa kompaktdiski, ja man nepatīk ziemas sporta veidi, es nenovērtēšu slēpes un pirmā doma būs "kur man tās pārdot vai kam atdod?", bet, ja man patīk Stendera kosmētika, es būšu sajūsmā pat par 3 eiro vērtu burbuļbumu.

Parasti pasaku "paldies" un tālāk nekomentēju, bet, jo vecāka kļūstu, jo vairāk gribas iekomentēt. Citādi ir tā, ka cilvēks tērē milzu naudu par to, kas man tiešām nepatīk.

Elementāri- dāvini dāvinātājam kaut ko līdzīgu, ko saņem (kantrī mūziku- diski, koncerti; ziemas slēpošanas fanam- dāvanu kartes sporta veikalos vai slēpošanas vietās, utt.). Tev dāvinās Stendera bumbas (vai ko nu gribi), ja mēnesi pirms svētkiem jūsmosi par to, ko gribi saņemt. Piemēram, "ak, kā es dievinu Stendera vannas bumbas. Vakar beidzās pēdējā, bet visu laiku aizmirstu nopirkt, Stendera veikals galīgi nav pa ceļam. Citreiz pēc darba tā gribas pagulēt vannā, bet bumbas ne vienmēr ir. Kaitinoši!" :D Garantēju, ka pēc tādām runām saņemsi to, ko gribi :D

Man tā māsa dara. No sākuma jutos neērti, jo dāvanas tiešām dažu simtu vērtība, tagad jau vienalga. Uztveru to vienkāršāk.

Man tā loģika, ka neērti saņemt dārgakas dāvanas kā pats var atļauties vienmēr likusies jocīga. Tie kādi mazvērtības kompleksi??
Visticamāk tas cilvēks vienkārši grib iepriecināt, patik dāvināšanas process utt un ja var to atļauties, kāpēc tā nedarit?
Arī māsai un mammai esmu vedusi no ceļojumiem padārgākas dāvanas, jo vienkārši gribēju lai viņām prieks. Ja man pretī uzdāvinās ledusskapja magnetiņu un končas, nejutīšos kaut kā apdalītāka vai vīlusies, ka man arī neatveda dāvanu līdzvērtīgā summā.
Atbildot uz jautājumu tad A variants.

Arī māsai un mammai esmu vedusi no ceļojumiem padārgākas dāvanas, jo vienkārši gribēju lai viņām prieks. Ja man pretī uzdāvinās ledusskapja magnetiņu un končas, nejutīšos kaut kā apdalītāka vai vīlusies, ka man arī neatveda dāvanu līdzvērtīgā summā.

+++
Es arī tuvākajiem cilvēkiem esmu dāvinājusi dārgas dāvanas, jo man sagādā prieku uzdāvināt sev tuvam, mīļam cilvēkam dāvanu par kuru zinu, ka būs priecīgs vai ka ir tādu kārojis saņemt. Un nav svarīgi vai tas cilvēks vispār uzdāvina ko pretī. Tāda pati situācija no otras puses. Ja man kāds uzdāvina dārgu dāvanu, tad nelekšu ārā no ādas, cenšoties uzdāvināt pretī tikpat dārgu, jo man svarīgi, lai dāvana nāk no sirds, nevis ir tāda kā mērīšanās ar... khm... maciņiem. Ja dāvinātājs dāvina kādam dāvanu ar slēptu vēlmi pretī saņemt kaut ko tikpat vērtīgu, tad tā jau ir dāvinātāja, ne saņēmēja problēma. Es vairāk sliecos domāt, ka šajā situācijā pieminētajam cilvēkam vienkārši patīk dāvināt dāvanas. Tā ka es arī saku, ka A variants.

Ja gan cilvēkam patīk dāvināt vērtīgas dāvanas, it īpaši bez "svarīga" iemesla, un otram patīk tās saņemt - ir jauki. Bet ir cilvēki, kuriem dāvanas kā tādas nepatīk/ir neveikli vai neērti saņemt, kur nu vēl bez iemesla - jā, var arī justies parādā. Man ļoti nepatīk, it īpaši bez iemesla. Protams, tiek novērtēts, ka cilvēks cenšas un vēlas iepriecināt, un negribas viņu sarūgtināt, bet gribās arī padomāt par sevi - negribēt būt nostādītam neērtā situācijā un vēl baidīties, ka tik ne aizvaino otru. Tam pirmajam cilvēkam nebūtu to jāuztver personīgi īpaši, ja jau vēlas to otru iepriecināt - nav liels prieks ar neērtības sajūtu.
Tātad - b.

A

Varbūt jums tomēr nav vienāds ienākumu līmenis?! Ja Tevi kāds grib apdāvināt, tad jāļauj, jo tā nereti cilvēks palīdz sev, uzlabo savu pašsajūtu, dāvinot. Es nedomātu, ka man tādēļ jādāvina, kas līdzīgs pretī, tās ir sajūtas un ne vienmēr laba sajūta ir tajā, kas dārgs. Tā kā jā, mans variants no piedāvātajiem, ir - a).
Man ir viena draudzene, kura, kad satiekamies, dāvina man dārgus saldumus. Mani tas mulsina, bet es paņemu un pasaku paldies.

Ja dāvinātājs dāvina kādam dāvanu ar slēptu vēlmi pretī saņemt kaut ko tikpat vērtīgu, tad tā jau ir dāvinātāja, ne saņēmēja problēma.

Man piemēram ir tā,ka man ir paveicies ar cilvēkiem apkārt,jo viņi man dāvina patiešām skaistas dāvanas (gan dārgas ,gan lētakas) un arī man patīk dot pretī skaistas dāvanas ,neatkarīgi vai tās summa ir 5€ vai 100€ (l)

Ienākumu līmenis varbūt ir vienāds, bet izdevumu līmenis atšķirīgs?(t)

Šajā situācijā noteikti, ka A.
Bet vispār dāvināšanas man ne pārāk patīk. Ir maz dāvanu, kas man tiešām patiktu, turklāt domāt un dāvināt dāvanas citiem arī ir ķēpa.

Paldies par viedokļiem.
Es saprotu, ka ir cilvēki, kuriem patīk dāvināt, iepriecināt otru, tomēr tas ne vienmēr ir tikai pozitīvi, jo liek saņēmējam justies neērti un zināmā mērā uzliek pienākumu atlīdzināt, ne vienmēr naudas līdzvērtīgā izteiksmē, bet sajūtās. Man kā pilnīgam nedāvanu cilvēkam tas sarežģī dzīvi. Laikam jāmācās pieņemt ko dod un nejusties parādā.

Nikola-man tiesi to,ko tu izjuuti ir teikusi vairaaki cilveeki.Man ir slimiiba "dot",bet pasai loti nepatiik sanemt daavanas,kaa jau teicu ,varbuut vieniigi simboliskas ,un tad arii tas vareetu buut kaads dzirkstosais dzeeriens,vai sokolaade ,bet nekas vairaak.Man loti nepatiik taa sajuuta,ka cilveeks ir centies,bet nav uzdaavinaajis man to ,kas patiik,nav uzmineejis manu gaumi.

Ja cilvēks man pasniedz kādu dārgu un vērtīgu lietu, nevaru būt vairāk iepriecināta. Man tas it nemaz neliek justies neērti, tieši otrādi, jūtos pagodināta, ka cilvēks acīmredzot mani novērtē tik augstu, ka ir ar mieru manis dēļ izdot tik lielas summas. Ļoti patīk saņemt dāvanas, BET neciešu visādus suvenīriņus un tamlīdzīgus štruntiņus, kas tikai krāj putekļus un vairāk neko. Ja tādi nieki ir vienīgais, ko dāvinātājs var atļauties, tad labāk lai nedāvina man neko.