Sveikas! Ticu, ka šī problēma ir daudzām. Es ļoti gribētu zināt jūsu pieredzes, jo pašlaik liekas, ka dzīve ir apstājusies.
2016.gads īsumā bija briesmīgs - diplomdarbs, šķiršanās un atklātā diagnoze - CIN 1!
Priekšā bija smags ārstēšanas posms, tika ņemtas ārā šīs šūnas, bet pēc pusgada biju uzveikusi šo visu. Nākamā diagnoze - viss tīrs. Ar ārstu sarunājām pēc gada taisīt atkal. Apskatē ārsts saka, ka viss izskatās perfekti, ņems biopsiju - vienu dziļo un vienu standarta. Standarta uzrādīja, ka nekas nav, dziļāja atkal CIN1. Nozīmēja uz koloskopiju un operāciju.
Man nav bērnu, man ir šoks un sāpes, un nezinu ko darīt! Kā Jūs tiekat ar šo visu galā? Esmu lasījusi pieredzes, ka koloskopijā var atklāties arī smagāka stadija. Visur informācija tik skopa, ārsts arī teica, ka tālāk ar mani darbosies Rīgas speciālisti. Pieminēšu, ka man nav vīruss no kā parasti rodas, bet papildus ir iekaisums.
Ticu, ka ir sievietes, kad labprāt padalītos arī savā sāpē! Mēs esam stipras, un novēlu visām labu veselību un nekad nepiedzīvot šo!