cik bieži jūs raudat

Sabiedrībā, cilvēkos neraudu vispār. Pie draudzenes varu paraudāt, bet tas max 1x 4 mēnešos. Bet kad esmu viena, ir bijis laiks, pavisam nesen, raudāju gandrīz katru dienu, no vientulība un skumjām, glābiņa nebija nekur. Tad arī sapratu, ka jāmeklē psihoterapeits. Raudājusi tagad neesmu kādas 3 nedēļas, kas šķiet daudz :D

Dažas reizes gadā.

Par kaut kādām savām lietām varbūt pāris reizes gadā. Un arī tad tās ir lielākoties pašizdomātas problēmas.
Ik pa laikam, bet nu arī ne biežāk kā reizi mēnesī, nobirdinu asaru par kādu filmu vai par apstākļiem, kā citiem jādzīvo.
Drāmas neburu, par priekšnieka rājieniem vai sliktām atzīmēm neraudu :)

Esmu ļoti emocionāla un mani ir viegli saraudināt. Nedēļā kādas 1-3x raudu. Tas tad, ja nav nekādu nopietnu pārdzīvojumu :-D

Diez gan bieži, esmu maksimāli emocionāla ! :-D nav jau tā, ka pie katras romantiskās filmas jāraud, tieši pie tādām filmām neraudu, bet kāds video par dzīvnieciņiem gan vienmēr aizķer. :-D

Tikai ja notiek kaut kas ļoti slikts,kas mani pamatīgi aizķer un nepastāv opcijas situāciju vērst par labu, piemēram, nomirst kāds man labi zināms cilvēks vai mājdzīvnieks, tad, jā, es varu raudāt, jo es situāciju nevaru mainīt, tā brīža emocijām kaut kur ir jāiziet, bet pie citiem apstākļiem tam nav pamata. Raudāšana kā tada ir bezjēdzīga, tā nerisina problēmas.
Jā,mani šaaaausmīgi besī kad raud, tā uzvelk,....kaitina , ja reāli piņņā tā vietā , lai kaut ko darītu lietas labā, ja var darīt.:-D

Tātad izvelkot vidējo es raudu ļoti reti, iespējams,pāris gados reizi.

Raudāt biežāk kā reizi nedēļā, ja nav reāla depresija, kliniska, pēcdzemdību vai vēl kāda, nervu sistēma ir stabila un neviens nav nesen nomiris, točna nav normāli. Pat ja tas ir katru vakaru skatoties romantisko seriālu.

Ļoti reti, varbūt pāris reizes gadā. Ja es raudu, tad tiešām ir notikusi kāda liela nelaime, nemēdzu birdināt asaras sīkumu dēļ.
Katru otro dienu raudāt - jautājums, par ko? Ja tu šobrīd ej cauri kaut kādai traģēdijai, tad ok, bet ja nekā tāda nav - par ko tu raudi?

+++
Tiesa, sieviešu dienu laikā kļūstu emocionālāka, var gadīties, ka paliek mīklas acis par kādu nieku:-D jeb kļūst žēl sevis, bet nu tiešām ne katru mēnesi tas tā notiek. Dažas reizes dzīvē esmu raudājusi skumjas vai traģiskas dokumentālās filmas dēļ. Ir raudāts, esot nelaimīgās attiecībās, bet tas bija sen. Tagad esmu diezgan iron woman jeb tveru dzīvi viegli.

Raudu ļoti, ļoti reti un arī tikai tad, ja tiešām notikusi kāda liela nelaime, kura skar mani, vai no dzīves aizgājis tuvs cilvēks vai mājdzīvnieks. Filmas/mūzika/grāmatas raudāt neliek, kā arī svešu cilvēku traģēdijas mani neietekmē. Pēdējoreiz raudāju pirms pusotra gada, kad nomira mans kaķis. Vispār esmu cilvēks, kuram nepatīk izrādīt savas emocijas, tāpēc, ja raudāšu, tad raudāšu tikai vienatnē. Šī iemesla dēļ ir gadījies dzirdēt, ka esmu auksts un bezjūtīgs cilvēks. Jāpiebilst, ka to teikuši tie, kuri paši raud par katru sīkumu, savukārt man ar tādiem cilvēkiem nav pa ceļam, jo kaitina tā raudāšana bez nopietna iemesla un emocionālā pārdzīvošana par konkrētiem sīkumiem.

Pri čem te medicīna?

Man patiik redzeet cilveekus raudam-kaut kas taads kas saistiits ar lielu paardziivojumuun ,es nedomaaju negatiivu paardziivojumu.
Ir bijusi taadi momenti,ka redzu cilveeku ar asaraam aciis,skatoties manaa gleznaa.Liekas,ka cilveeks ir saredzeejis kaut ko iipasu .
Jauniibaa raudaaju daudz retaak kaa tagad.Loti juutiiga biju menopauzes laikaa,tad gan mani vareeja saraudinaat loti aatri.
Es kaadreiz raudu ,skatoties filmas,kaadreiz lasot graamatu-esmu noteikti emocionaals cilveeks.

Tikko atcerējos. Reiz, pirms vairākiem gadiem, kad burtiski tik tikko biju pārcēlusies uz Rīgu un iestājusies universitātē, man gadījās ČP ar naudu. Tie bija kādi 50 stratēģiski svarīgie lati. Bija neērti zvanīt vecākiem, lūgt palīdzību. Gāju pa ielu tobrīd svešajā Rīgā, skaļi bimbāju, un tāda raudoša ienācu Origo, Narvesen, pirku e- talonu. Mana vecuma meitene, pārdevēja, uz mani tik gaiši palūkojās un līdzjūtīgi teica - neraudiet, dzīvē ir tik daudz par ko smaidīt. Es skumji atsmaidīju, nopirkusi etalonu, gāju uz trolejbusu, un man pēkšņi zvana vecākais brālis. Es vēl vairāk sāku raudāt. Viņš prasa, kas noticis, pēc tam mani salamāja, kāpēc nezvanīju uzreiz pēc palīdzības, un tos 50 latus man uzreiz bez ierunām atsūtīja. Brālim milzīgs paldies, bet visvairāk atmiņā palikusi tā jaukā pārdevēja, tā vien šķiet, ka ar savu patiesi pozitīvo sveša cilvēka attieksmi atsūtīja man no kosmosa situācijas atrisinājumu.

Šobrīd neizdzīvoju nekādu briesmīgu periodu, bet raudu katru otro vakaru. Jūtu, ka līdzi nesu sev vecās sāpes, nespēju to piedot. Vienkārši nesanāk to visu atlaist, lai arī ļoti vēlētos. (t) Ceru, ka pārvākšanās uz citu pilsētu ļaus aizmirst un piedot to visu.

Paldiess meitenez par komrntarirm. Varu pastatsit kapec tada diskudija radaas. JO pedejos mēnesus(pedrjos 5 mènesus ) raudu pastavigi un pedejos divus triis menesus gandriz katru dienu. Tas ir apmeram, ja menesi ir 31 diena tad no tām 25 raudu . Tas aptuveni protams. Bet es nesaprotu kas ar mani notieek. Jo agraak tā nebija. Esmu savās pirmajās attiecībās, un vienmēr sanāk par kaut ko pārdzīvot

pedejos mēnesus(pedrjos 5 mènesus ) raudu pastavigi un pedejos divus triis menesus gandriz katru dienu. Tas ir apmeram, ja menesi ir 31 diena tad no tām 25 raudu . Tas aptuveni protams. Bet es nesaprotu kas ar mani notieek. Jo agraak tā nebija. Esmu savās pirmajās attiecībās, un vienmēr sanāk par kaut ko pārdzīvot

Es decembrī pārtraucu attiecības, kurās arī raudāju gandrīz katru dienu kādu gadu. Gāja kā pa kalniem un lejām, bija arī labie periodi, kad raudāju mazāk. Tagad es pa 2 mēnešiem esmu labi ja vienreiz raudājusi, kad uznāca tomēr kaut kāda grūtsirdība par aizgājušajiem labajiem laikiem attiecībās ,kas arī ir bijuši.
Kad esi tajā visā iekšā,tad tik ļoti to nejūt, bet reāli tagad atejot nost no tā, es sapratu, cik traki tas viss bija :-/

cik bieži jūs raudat

Regulāri. Katru reizi, kad diskusijā piedalās Rīdzniece, nākas lasīt viņas analfabētiskos murgojumus un raudāt. :-P

baigi neskaitu, cik bieži raudu, varbūt kādu reizi vai divas mēnesī. raudu visbiežāk par strīdiem ar tuviem cilvēkiem, bet mēdzu arī apraudāties par aizkustinošu filmu, dziesmu, video. publikā cenšos neraudāt, bet gadās, ka vienkārši nespēju sevi savaldīt tādos momentos. patiesībā jau no bērnības esmu diezgan emocionāla.

Mani var saraudināt gan filmas, gan video soc tīklos. Pietam ļoti viegli. Vakar nobira asara skatoties Star Is Born filmu:-D bet to es par raudaashanu neuzskatu, ta ir tada “līdzi jušana attiecīgajā situācijā un asaru nobirdināšana”
Bet raudaahaba “par tēmu” ir kadu reizi 2-3 mēnešos kad kaut kas sakrājies..vientatnē izraudos. paliek vieglāk :)

Londa 9-lasiju tavu ierakstu un domaaju-man arii bija taads gadijums dziivee,kad domaaju,viss -dziivee apstaajusies,bet tiesi tad satiku cilveeku,kurs man loti daudz paliidzeeja tiesi tajaa briidii,tajaa momentaa.Taapeec laikam es ticu "briinumam"!:-)Loti patika tavs staasts.