Kā ātrāk iekrāt?

Kad saņemu algu tad nolieku vienu noteiktu naudas summu krāšanai. Ja arī mēneša beigās sanāk dzīvot tā paknapāk, to naudu neaiztieku. Savu pagaidām lieku aploksnē, bet vēlāk kad būs mazliet lielāka summa likšu atsevišķā kontā ar procentiem. Šādā veidā, kad naudu jau noliec krāšanai algas dienā mēneša beigās negribas viņu iztērēt, jo redzi ka kontā nav lieki līdzekļi.

Es varu padalīties, kas man savulaik labi strādāja. Sākumā noteicu mērķi, cik ilgā laikā plānoju sakrāt un cik būtu jāatliek mēnesī, lai to izdarītu. Tad nospraudu mērķi, piemēram, atlikt 200 eur mēnesī. Saņemot algu, pie pirmās iespējas samaksāju obligātos maksājumus (rēķini, OCTA utt.). Pēc tam tos 200 euro atliku atsevišķā kontā un dzīvoju tā itkā viņu nebūtu un to kontu vispār neaiztiku, nu ja nu vienīgi kādi ļoti svarīgi neparedzēti izdevumi gadījās, kas bija pāris reizes pa visu krāšanas laiku. Vēlāk sapratu, ka man vieglāk ir kontrolēt, ja to summu sadalu pa nedēļām, tad zinu, ka šonedēļ man tēriņiem palikuši, piemēram 150 eiro un ar to rēķinos. Saņemot nākošo algu, visu, kas palicis kontā, ieskaitīju otrā kontā, lai ātrāk krājās.

Mums ar vīru ir tā sauktais "kopīgais budžets" un jau kādu laiku dzīvojam apmēram tā - abi tērējam visu vīra algu + es no savas algas veicu dažus savus maksājumus + mazliet atstāju sev kontā "ja nu kas" tēriņiem. Pārējā manas algas nauda (tagad jau tā ir +/- noteikta mēneša summa) tiek ieskaitīta krājkontā. Ja kaut kas paliek pāri no vīra algas vai manis kontā atstātās papildus tērēšanas naudiņas, tad to nākošā mēneša algas dienā arī ieskaitam krājkontā.

Paldies! :-)
Es esmu tā mēģinājusi darīt, bet apzinos visu laiku, ka tajā citā kontā tā nauda ir un pie vajadzības tad ir tā situācija "aj, nu ja vajag, tad paņemšu no uzkrājuma.." :-(
Pašai pēc tam grauž, ka aiztiku to naudu. :-|

Šobrīd daru mazliet citādāk - aptuveni zinu, cik naudas nedēļā man vidēji ir nepieciešams, pieņemsim, ka tie ir 100 eiro. Pēc obligāto maksājumu nomaksas paskatos cik nedēļas līdz nākamai algai, sareizinu ar savu nedēļas izmaksu summu (pieņemsim, ka man sanāk 400 eiro) un to, kas pārsniedz tos 400 eiro, skaitu otrā kontā uzkrājumiem. Sākumā bija mazliet grūti noteikt summu, bet kopumā esmu atradusi vidējo summu, kas der, iekļaujot gan pārtiku, gan izklaides, gan ik pa laikam kādu apģērba gabalu. Un tāpat kā iepriekš - atlikto naudu neaiztieku un dzīvoju tā itkā man viņas nebūtu.

miegalācis šo otro variantu neesmu mēģinājusi, derēru pamēģināt, lai redzētu kā iet.

Tokyo dream - nē, nu ir, protams situācijas, kad vajag, un tad arī paņēmu no tā konta, bet tas noteikti nebija mirkļa iegribu apmierināšanai. Ja gribi to naudu tērēt mirkļa vājumā fufelim, tad vienkārši atceries, ka tas tevi attālina no mērķa sasniegšanas (šajā gadījumā būs nepieciešams ilgāks laiks, lai tu tiktu pie sava dzīvokļa, man tas bija gana motivējoši). Nu vai arī tad atver to krājkontu vai kā viņš saucas, kur nedēļu iepriekš jāraksta iesniegums, lai varētu tikt pie tās naudas, tad varbūt vieglāk tev būs. Man laikam nebija grūti, jo šopingoju reti un naudu liekos štruntos netērēju.

miegalācis paldies, krājkonts ir, jau sāku pamazām tur likt naudiņu. Pēdējā laikā ir bijuši pārāk daudz gadījumu, kad nepieciešami pēkšņi nauda. Tāpēc baidos uzreiz vairāk likt. Es zinu, ka tās ir tikai atrunas. Man laikam vajadzīgs spēcīgs spēriens pa pēcpusi, lai saprastu, ka jāsaņemas un miers. (t)(s)

Nu ja ir konkrēts mērķis kam ir konkrēts termiņš, tad labāk nolikt konkrētu summu katru mēnesi nevis to, kas paliek pāri pēc citiem tēriņiem, tā man šķiet ātrāk var sakrāt un vieglāk sevi disciplinēt. Ja regulāri ķeries klāt krājkontam, tad manuprāt, vai nu tu pārāk daudz naudas atliec (pārāk liels īpatsvars no taviem ienākumiem) un nevari izdzīvot ar to, kas paliek pēc naudas atlikšanas un obligātajiem maksājumiem, vai arī tu daudz tērē neapdomīgi, mirkļa iegribu uzplūdā utt. (kas būtu OK, ja tu to varētu atļauties, bet izskatās, ka šobrīd nevari)

Līdzīgā situācijā kā autores es vienkārši noteiktu griestus saviem ienākumiem un visu, kas tos pārsniedz, liktu krājkontā. Parasti gan tas pārsniegums ir fiksēta summa, tāpēc varētu arī vienkārši atlikt to, bet man kaut kā morāli vieglāk ir fiksēt summu, kuru es atstāju sev, nevis to, kuru es cenšos iekrāt.

miegalācis varu atļauties, tur jau tā problēma. Es pavisam nesen esmu sasniegusi to dzīves līmeni finansiālā ziņā, ka es pat vairs neprotu rīkoties ar naudu. Kad man bija maza alga, es spēju tik labi ar to apieties, ka tagad pašai kauns par to kā nauda tiek izšķērdēta.
Esmu sajutusi to sajūtu, ka var iepirkties un nedomāt, ka naudas nepietiks. Pietiek, bet ne uzkrājumiem. Un tagad man vajag saņemties atkal nostādīt tajā pozīcijā, ka naudas nav tik daudz, ieskaidrot, ka es nevaru tik daudz tērēties.

Lai kādi būtu ienākumi, pie uzkrājumiem vienmēr vajadzēs piedomāt, nekad nebūs tā, ka pietiek. Tieši tāpēc es arī sev limitēju griestus un ir noteikts savs minimālais iztikas līmenis, kā arī līmenis, kurā var komfortabli dzīvot, taču nauda vēl ari paliek pāri. Algai ceļoties šie līmeņi palika statiski, līdz ar to iekrāt arī varu vairāk.

Ja nav noslēpums - kādi bija jūsu mērķi un cik ilgā laikā spējāt iekrāt plānoto summu?

Vispārīgi veidoju uzkrājumus. Ja ļoti spiež, tad īstermiņā (līdz pusgadam) nokrītos lidz savam iztikas minimumam, kā piemēram šobrīd, kad vajag veikt diezgan dārgu pirkumu sēriju. Ar savu pieeju un ienākumiem dzīvokļa pirmajai iemaksai krātu 1-2 gadus (atkarībā no summas, kādu vajag), limitējot augšējo latiņu tā, lai varu dzīvot komfortabli. Te būtiskāks būtu jautājums, cik viegli ir objektīvi nolikt to komforta latiņu, jo katram tas pieņemamais komforta līmenis ir atšķirīgs.

Par krashanu nee, bet to ka iipashumus dziivokljus var sarunat par-30% leetaak kaa vinji ss.lv staav to gan zinu.es to maaku juus to nemaakat es varetu palidzet shaajaa ja vajag nopirkt leetaak varat versties pie manis,jo es vispar uzskatu visaa latvijaa neviens nespeetu labaak par mani sarunaat iipashumu kaadu,bet juus latvieshi esat debiili juus deeelj 1 eiro sevi skapii iesleegtu nekaa dosiet kaadam 1 eiro lai vinsh jums 5000 vai 15 000 ietaupa,juus pashi esat tik nenormali gudri man no jums vemt gribas es juus vispaar par vistaam augstaak neatziistu,nenormaalie!vnk nenormaalie! un veel shitie da tu ko lai es kaut reizi stradatu kopa ar starpnieku? smiekligi ir ka es ka starpnieks par realam cenaam dariijumus esmu sleedzis un veel smiekliigaak ir sludinaajumaa piebilde=tirgo tieshais iipashnieks bez starpniekiem=tur uzreiz tas noziimee cena ir par 50% paarspiileeta es tur miljons knifus zinu tanii iipashumu sfeeraa man liekas zivs pat nepeld tik labi kaa es iipashumus saprotu,es pat latio un oberhaus neatzistu vinji vieni idioti vinji pashi zombee tautu tikai ka kkas augs ka kkam ir veertiiba kaads augs par 2,3% buuvmateriali veikalaa ceelaas?darbinieku algas izmaksas ceelaass?nekas no taa!tikai vinju itka tie idioti tik saka 2,3 2,5 2,6 % pieaugums iipashumiem taadaa un taadaa rahona pat kartes lv un sertificeeti veertujumu stulbenju bars peedeejais gan 2,6% pieaugums gan tas sertificeetais veeerteejums kaa pashi sev diplomus tur pieskir un viss jo pazvani uz realu ipashumu un ja ir realas zinashanas pec sarunas jau var just kaa cik iipasnshnieki runaajami un panakt max atlaidi iipashumam+zinu var just kursh kaadaa situaacijaa juus to protams nezinat,es shitos maaklerus sertificeetos vinji tur 10% no taa ko maaku,runa nav par to,gribeju teikt lai zinat=nav nekada tirgus un nav nekadu cenu un nav nekadu pieaugumu iipashumam,ka iipashumu vertibu nosaka tikai pircejs pa cik vinsh grib pirkt un ja uz 20 dzivokliem ir 1 pircejs padomajiet kaads ir reaalais tiirgus=realaa tirgus nav vnk nav! butaforiskas prasibas butaforiski cipari visi

Sveika! Mēs arī šobrīd iekrājam jaunai mājvietai,bet mēs darām tā,ka visu naudu atliekam plauktiņā(neskaitot rēķinus,nedaudz izklaidei un pārtikai) un ja ir galīgi nepieciešamība paņemam cik nepieciešams. Mums katru mēnesi ir noteikta summa ,kurai ir jabūt mūsu “plauktiņā” . Pagājušā menesī mums sanāca neparedzēti izdevumi,tāpēc šajā menesī nolēmām nepirkt liekas lietas,bet visu atlikt lai februāra beigās sanāk kopējā summa tāda,kādu to vēlamies! :-)

Kad saņemu algu tad nolieku vienu noteiktu naudas summu krāšanai. Ja arī mēneša beigās sanāk dzīvot tā paknapāk, to naudu neaiztieku.

un dzīvoju tā itkā viņu nebūtu

Man tas strādā. :-)

Iesaku izmantot automātisko maksājumu, kur speciāli neskaitot konkrēta naudas summa aizskaitās uz krājkontu. Tad arī redzi cik faktiski vari tērēt un neieliksi mazāk par plānoto.

Mēs ar draugu darijām tā,uztaisijām paši kastīti,tādu skaistu lai prieks krāt un no algas katrs atlikām pa noteiktai summai , 50,100,200 . :-)

Ja nestrādā krājkonts, tad varbūt vari katru mēnesi pārskaitīt naudu vecākiem, lai nauda krājas pie viņiem?