Man vispār šķiet, ka tas ir baigi skumji, ja visa dzīve grozās tikai par un ap vīriešiem: problēmas ar pašpietiekamību, jo nav vīrieša pie sāniem, iešana uz klubiem, lai iepazītos ar vīriešiem, kaut kāda nesaprotama braukāšana apkārt, vīriešus meklējot (tas no iepriekšējām diskusijām), tagad vēl nespēja normāli mācīties vai aiziet uz sporta zāli, jo tur vīrieši... (t) Nez, kaut kā baigi skumji tas viss liekas. Atgādina kaut kādu skriešanu vāveres ritenī un dzīšanos pakaļ vienam un tam pašam, tādā veidā zaudējot interesi par jebkādām citām ietām dzīvē. Svarīgi ir tikai vīrieši, vīriešu uzmanība un sekss. Viss ir okei, kamēr tas nesāk traucēt citām lietām. A te, kā redzu, laikam traucē gan. Ieteiktu drīzāk apsvērt domu par psihoterapiju (kā jau te minēja), jo normāli, ņemot vērā visu iepriekš lasīto, vismaz man tas viss neliekas.