Attiecības trijatā

Pecina55, Pati taču tu esi slima. Kāda problēma bērnam var būt ar vidi? Viņu kāds aizskars, sitīs, apsaukās? Tu noteikti tā pat tomā par homoseksuāliem pāriem, ja? Aj, aj, ka tad tā, vajag bērnam tēvu un māti un nekā savādāk nekas nestrādās? Vai ja vecvecāki palīdz bērnus audzināt tad arī tu sauc dienestus palīgā? Kā tad nu tā, trešā persona bildē? Bērns taču sviestā saies vai kāda nu tev tur tā problēma šķiet? Konkrēti to traumu tu vari aprakstīt?

Aj, aj, ka tad tā, vajag bērnam tēvu un māti un nekā savādāk nekas nestrādās? Vai ja vecvecāki palīdz bērnus audzināt tad arī tu sauc dienestus palīgā?

+++ Bieži vien dzirdu, ka ak šausmas, bērnu audzina 2 vīrieši/sievietes, tad noteikti tā būs trauma, bet mūsdienās taču ļoti daudz ģimeņu ir šķirtas, attiecīgi bērns uzaug bez tēva klātbūtnes, bet, piemēram, ar mammu un omi, kas arī ir sievietes, arī viņas nevar dot bērnam tēva devu

Solo_, tieši tā, mani uzaudzināja mamma kopā ar omi. Un nekas man netrūka, biju ļoti mīlēta un lutināta, labi audzinata. Un vienīgā atšķirība tā, ka tās 2 sievietes, kas mani audzināja negulēja 1 gultā un nebučojās. (t)

Ir jau ar trauma, kad bērns izaug nepilnā ģimenē, tas ir krustu šķērsu izpētīts. Kāds priekštats par ģimeni būs bērnam, kurš izaug autores aprakstītā modelī - Paches, tu pati gribētu, lai tava meita uztver kā normu tādas attiecības, kurās viņa nav vienīgā "mīļotā"? Un kaut kāda sveša tante, kuru mamma piecieš tikai kaut kāda pimpja dēļ, lai to bērnu vēl audzina. Vai to tanti arī jāsauc par mammu? Cik ļoti tas pimpis mīl tās abas sievietes, es jau noticēju, cik foršs priekštats par mīlestību bērnam tiks sniegts. Kādas jaukas perspektīvas, role model pilnīgs. No autores tekstiem spīd cauri, cik ļoti viņa ir "laimīgās un harmoniskās" attiecībās.

Ir jau ar trauma, kad bērns izaug nepilnā ģimenē, tas ir krustu šķērsu izpētīts.

Un ir arī dažādas problēmas (psiholoģiskas) arī bērniem, kad auguši kopā ar abiem vecākiem, kam nekas nav trūcis, kur viens otru mīlējuši utt.

Tās psiholoģiskās problēmas cilvēkiem, kuri uzauga pilnā, mīlošā ģimenē, parasti netraucē veidot pašiem savu pilnu, mīlošu ģimeni.

Latvijā ko tādu nepieņems nekad un, ja es uzzinātu, ka manā bērnudārzā ir divas slimas mātes un viens vīrietis, kas kopā kopojas, vari būt droša - es ziņotu sociālajiem dienestiem!
Slimie!

Ne visi cilvēki ir vienādi. Ne visiem ir vienāds raksturs, un vienādi uzskati par to kā būtu pareizi jādzīvo un jāveido attiecības. Ja tā būtu, tad problēmu vispār nebūtu. Nebūtu tādas krāpšanas, jo visi tak būtu vienādi ar vienādiem raksturiem.
Par tēmu- man tas liktos ok. Esmu labāk par godīgu attieksmi, jo šāds modelis mani sāpinātu mazāk, nekā vienā jaukā dienā slepus pieķert savējo ar citu kopā. Labāk ja krāpj tad lai atnāk toun pasaka un piedāvā variantus, nevis vienā dienā informācija kā sniegs uz galvas.
Ja spētu rast kompromisu savā starpā, godīga attieksme, cieņa, sapratne savā starpā tad būtu ok. Un izskatās, ka jums visiem 3 tas ir izdevies.
Ja redzētu šādas attiecības publiski, man būtu vienalga. Cilvēki dzīvo tā kā viņiem patīk. Citu lietās degunu nebāžu.
Un tici man, svešiem cilvēkiem tiešām neinteresē vai jùs esat 3 vai 4 :-)

Tweek-pilniigi piekriitu!
Es zinaaju reaalaa dziivee taadu gimeni,kuru apmierinaaja sis modelis-divi viiriesi un sieviete.Gimenee auga arii meita.Nezinu ,cik laimiigi bija liidz galam,bet citu cilveeku aciis izskatijaas loti apmierinaati.
Autores rakstiitajaa nejuutu to harmoniju.Man vairaak liekaas,ka ir taads vairaak-sadziivoju ar to,pieskanojos.Liekaas vairaak taa,ka negrib zaudeet to draugu.
Vai es domaaju par to,ka tas ir normaali ,nenormaali?Kas vispaars ir normaali?Tikkko cilveeks iziet no "raamiisa",taa jau tas tiek nosaukts par nenormaalu.
Domaaju ,ka saadas attieciibas nebuus ilgstosas.

Ja tev tas der, go for it.:-D Mans viedoklis par šādu modeli ir mazliet skeptisks tajā aspektā vai kādā brīdī kāda no pusēm nesāks justies apdalītāka par otru, bet tā....kaut kā vienalaga. Nevienam nav tiesību kādu nosodīt, tiktāl ,kamēr tas nesāk būt bīstami sabiedrībai or smth, piemēram, tiek nodibināts kults.:-D

Paskaties Aubrey Marcus video vai paklausies podkāstu - viņam ar līgavu ir open relationship jau vairākus gadus, abi tiekās ar citiem, iemīlās citos... Šādās attiecībās, manuprāt, daudz ātrāk var saprast savu egoismu un no tā atbrīvoties.

pasarg no tādām peciņām, kas noteiks, kā citiem dzīvot. kas tev par daļu??? ja tam bērnam viss kārtībā (mazāk vai vairāk nosacīti), ko tu tur grasies ziņot? piezvani par Parādnieku, tie viņa septiņi pusbrāļi/pusmāsas tak arī nav 'normāli' , ne?

Salome-dzirdeeju interviju ar Aubrey Marcus-loti patika!

man pašai kas tāds nebūtu pieņemams, liekas reāli fui, nepaciestu nekādu otru sievieti nemūžam. bet ja kādam tā patīk, lai jau dzīvo kā grib..

Ja autore jūtas laimīga tādā attiecību modelī, lai tik dzīvo nost! Taču pēc rakstītā liekas, ka tomēr kaut kāda sāpīte sirsniņā ir. Personīgi man nekas tāds galīgi nebūtu pa prātam, man patīk būt vienīgajai, ko mīl, dievina un lutina. Un man galīgi negribas ar kādu dalīties sava vīrieša uzmanībā un mīlestībā. Kādēļ man būtu jāpietiek ar 50%, ja varu dabūt visus 100%? Tādā ziņā laikam esmu maksimāliste :-D

Man patīk seks 7...es un 6 dzeki

Katrs dara kā grib, līdz ar to man ir gluži vienalga. Tomēr domāju, ka ir atšķirība starp seksu trijatā un dzīvošanu trijstūrī, un mīļākās esību.
Fundamentālākas pārdomas no mana skata punkta - cik ļoti sievietei ir jābūt pašlepnuma iztrūkumam, lai piekristu "savu" dalīt. Ja nav mans un ekskluzīvi mans, man šāds vīrietis nebūtu vajadzīgs, neskatoties uz to, cik ļoti mīlētu un viņš būtu dārgs.
Varu iedomāties, ka esi ar šo modeli samierinājusies, jo baidies, ka sāpēs būt bez viņa, baidies, ka šis vīrietis ir Tavs liktenīgais... Ja tā, cik ilgi var cilvēks dzīvot ar bailēm, un kad ir tas brīdis, kad pietiek? Ja tās nav bailes, kas ir tas spēks, kas liek iet pret dabā iekārtoto?- būtu interesanti zināt.
Ja bailes ir apakšā... varētu būt aktuāls jautājums, vai un pēc cik ilga laika var samierināties, ka neesi kopā ar cilvēku, ko patiesi mīlēji.. vai tas ir maz iespējams.

tās īsti nav polyamorous attiecības ... kā būtu, ja Funnycat vai drauga otra sieviete kādu dienu paziņotu, ka jau gadiem tiekas ar vēl vienu vīrieti. vai līdzšinējais dzīvesdraugs to pieņemtu un cienītu vai arī pasūtītu ratā un paliktu ar savu otru sievieti?

Ko es tikko izlasīju? :-O:-O:-O:-O:-O:-O:-O:-O:-O
Man šādas attiecības nav pieņemamas. No vienas puses, var jau teikt, ka "katrs dara kā grib", bet tad atcerieties šo frāzi brīžos, kad tuvs radinieks lieto narkotikas vai kādā ģimenē tiek sisti bērni.
Kāpēc es neatbalstu. Ir 21.gadsimts, mēs dzīvojam Latvijā un šeit ir noteikta likumdošana. Daudzsievība Latvijā nav atļauta. Tas nozīmē, ka juridiski apprecēt vīrietis var tikai vienu sievieti. Mūsdienās kāzas un precēšanās vairs nav "sava vainadziņa dāvāšana" vai "lai mans bērns nepiedzimst par bastardu", mūsdienās tā vairs nav nekāda vērtība vai kauns, ja ir sekss vai bērns ārpus laulībām vai kā. Tomēr mūsdienu likumdošanā joprojām darbojas tāda lieta kā mantas dalīšana šķiroties, kā arī mantojuma tiesības. Atšķirībā no ASV, kur rullē testaments, Eiropā ir neatraidāmie mantinieki. Tas nozīmē, ka tīri juridiski šis vīrietis tikai vienai no mīļotajām var sniegt šīs Civillikumā paredzētās garantijas. Un tieši tādēļ cilvēki preca. Nu ja vēl neskaita iemeslus "vecmāmiņa raud un ļoti vēlas" un "gribu smukas bildes no baznīcas". Es personīgi nekad nespētu dzīvot kopā ar vīrieti, kuram nav tālākejošu plānu ar mani attiecības nokārtot juridiski, par bērniem vispār nemaz nerunājot. Un, ja sieviešu arguments ir tāds, ka viņām jau tas nemaz tā nav svarīgi, gribas jautāt, kāpēc viņām tas nav svarīgi? Kas tie par mazvērtības kompleksiem? Vai totāls pofigisms uz nākotni. Savukārt, ja iemesls "nesvarīgumam" ir tāds, ka vīrietim tāpat nav ne plika graša pie dvēseles, ne auto, ne savas dzīvesvietas, nekā nekā vispār, tad es par visiem 100% piekrītu DieKleineHexe :-D:-D:-D Zelta krāns. Mīlestība. Nekas, iemīlēji šo, iemīlēsi arī kādu citu, labāku.

Nav priekš manis tāds variants, bet notikumi svešā ģimenē un guļamistabā mani neuztrauc un netraucē. Ir labi, ja visiem iesaistītajiem ir labi. Šajā situācijā autorei JAU ir sāpe. Vai tā augs, vai pazudīs- kas to lai zina, bet viņa tagad ir. Jautājums- vai otrai sievietei arī nav uzradusies šāda sāpe... ja ir, tad nu... vēl bišku un visa sapņu pils sašķīdīs smalkās lauskās.

Kā var sevi tik ļoti nemīlēt un necienīt.. ? (t)