Tieši tā. Tavs mājdzīvnieks ir ar tevi katru dienu. Viņš nekad nepateiks, ka tu viņam riebies, ka viņš tevi nemīl, ka viņš aiziet pie citas sievietes, ka viņš vēlas, lai tu nekad nebūtu piedzimis, ka tu sačakarēji viņam dzīvi utml., ko reāli ir dzirdēt no cilvēkiem. Kurš vēl ir tik tuvs kā mājdzīvnieks? Vīrs, bērni - iespējams, jā. Vecāki? Ja dzīvo kopā vai tiekas bieži - piekrītu, jā. Citādi? ... ... Tieši šorīt ģimenē pārspriedām, kas tad īsti ir tuvinieks, par ko mēs sērojam. Tuvinieks nav asins radinieks. Tuvinieks ir tas, ar kuru tu ļoti bieži kontaktējies, JO TU tā gribi.
***
Padomā, ja tu nomirtu, bet tavs mājdzīvnieks paliktu dzīves bez tevis. Ko tu gribētu? Lai viņš skumst un sēro, vai lai atrod sev jaunu, labu saimnieku, ar ko gūt pozitīvas emocijas? Varbūt ne tagad un uzreiz, bet iesaku nākotnē skatīties uz kādu citu dzīvnieku. Varbūt pat adoptēt no patversmes kādu, kam bez tevis ir ļoti, ļoti grūti.