Par seksu-ne nu vecāki zinās, ne nu novaktēs, ne nu apturēs. Ja jutīsies pusaudži gatavi, tad nekas viņus neapturēs. Vienīgais, ko vecāki var darīt lai savus bērnus pasargātu, ir iemācīt un izskaidrot sekas, kā izsargāties, kas notiek ar ķermeni grūtniecības laikā un tad cerēt, ka esi ielicis pietiekoši ddaudz smadzeņu viņu podos, lai viņi spētu saprast, ko darīt, ko nedarīt. Un tieši mācīšana ir tas, kas liek pusaudžiem to darīt vēlāk-tas ir izpētīts fakts, ka valstīs, kur seksuālā audzināšana skolās notiek labākā līmenī, vairāk un agrākā vecumā, pusaudžu grūtniecības līmenis ir zemāks un cilveki pirmo reizi ar seksu nodarbojas vēlāk. Visi tie, kas domā, ka nu ja viņi vispār seksu bērniem nepieminēs, tad viņi to nedarīs vai kas doma, ka paskaidrojot bērniem, kā izsargāties, tas kaut kā piešķirs viņiem domas, ka to vajadzētu ātrāk darīt, ir pilnīgi pamuļķi. Bērniem ir jāizskaidro, kādas var būt sekas un kā pašiem sevi pasargāt. Bet tas, ka mamma ar tēti nu tagad cītīgi centīsies pusaudžus turēt mājās nekādi nepalīdzēs.
Par alkoholu-ja gribēs, tad dzerstīsies. Un daudzi vecāki, tai skaitā kādreiz arī mana mamma, uzskata, ka labāk lai bērns to izdara mājās, kur ir toimēr cilvēki, kas palīdzēs un naizmantos, nevis kaut kur kādā pievārtē atr citiem pusaudžiemm. Ja paliks slikti, tad vienaudži drīzāk aizbēgs, lai nebūtu pašiem problēmas, nekā izsauks ātros vai nogādās mājās. Un tad var notikt vis kaut kas, tai skaitā izvarošana. Tad jau labāk mājās ar saviem draugiem vai mājās pie draugu vecākiem, kur tomēr būs drošāk. Padzers, paskatīsies, cik jautri ir pahās un tad nākamreiz tomēr padomās, vai ir vērts mocīties. Labāk tā, nekā aizliegt un tad bērns pa kluso kaut kur aiziet un piedzerās pirmo reizi mūžā, neesot spējīgs pat noteikt, ka ir par daudz vai apstāties, kad jau 3x izvēmies u.t.t, turklat vēl ar citiem cilvekiem, kas var kaut ko piejaukt un izmantot to, ka bērns nav spējīgs sevi pasargāt. Kad biju vēl maza, man kaimiņienei meita, manuprāt viņai tikko 18 palika, aizbrauca uz klubu kopā ar draudzeni, viņai kāds draņķis ielika narkotikas glāzē, viņai palika slikti, gandrīz nomira. Cilveki nelikās ne ziņas, labi, ka draudzene bija līdzi, viņa ieraudzīja, izswauca ātro palīdzību. Ātrie pateica, ka ja būtu vēlāk, tad visticamāk nebūtu pat atkačājuši viņu. Man mamma pateica nākamajā dienā, es neko tādu nebiju dzirdējusi, bet visu mūžu esmu zinājusi, ka savu glāzi no acīm nevar izlaist un nevienam nevar uzticēt, un ne no viena neko nevar pieņemt. Es pat no bārmeņa nepieņemtu dzērienu, ja neredzētu, kā tas tiek attaisīts/saliets. Un kad biju maza no opīša uz ielas ābolu vai koncu arī nebiju ar mieru ņemt kamēr mana ome nepateica, ka drīkst.
Katrai rīcībai ir sekas un ja to bērnam neiemāca, tad sekas var būt graujošas. Ja viņš pirmo reizi piedzeras mājās, tad tomēr zin, kā tas ir, kas notiek, cik ātri pazaudē rīcībspēju un spriestspēju un cik viegli ir viņam kaut ko nodarīt. Bet tomēr ir drošībā, nevis kaut kur ar draugiem, kuriem būs pie pakaļas, ja kaut kas patiešām notiks.
54
