Agrāk negaršoja, tagad garšo

Kafija, siers, aknas, kokosrieksti. Aknas man ir iegaršojušās lielākoties pastētes veidā, citādāk pagatavotas varu ieēst tikai tad, ja ir ideāli pagatavotas un nav pārceptas.

Bērnībā bija trauma no bietēm,nesen pamazām sāku ēst un ir ok.Avokādo,sušī,olīves un speķis iet uz urrā:-D
Joprojām nespēju sevi pielauzt uz kefīru un ceptiem/vārītiem sīpoliem,miltu mērcēm.Neesmu arī kafijas fans,vienīgi latti ik pa laikam iedzeru.

sīpoli, loki, dilles. visbiežāk, jau, protams, saistībā ar tomātiem, gurķiem un to uc salātiem. manis dēļ vecāki un vecvecāki lika sīpolus uc atsevišķā šķīvīti. un tad kaut kad bliukš - johaidī, tik garšīgi.

Agrāk negaršoja suši, tagad jau siekalas tek iedomājoties.
Agrāk sēnes negaršoja nekādā veidā, tagad ēdu sēņu mērcē, uz picas, marinētas sēnes.
Olīves negaršoja ne agrāk, ne tagad. :-D
Bet man vairāk ir tādu lietu, kas man kādreiz ļoti garšoja un tagad nevaru pat paskatīties vai sajūtot tā produkta smaržu jau šķebina.. - medus, bietes, ķirbis, piens, rozīnes, nutella.(t)

Kādreiz negaršoja, bet tagad ēdu rasolu, maizes zupu, griķus, kartupeļu biezeni, auksto zupu.

Bērnībā nevarēju iedzert kefīru, jo negaršoja - tagad varu izdzert veselu paku. Agrāk negaršoja olīvas - tagad varu vienā reizē izēst visu bundžu, īpaši, ja zaļās olīvas ar sieru iekšā. Ir arī lietas, kuras vairs neēdu. Bērnībā ēdu zivis, siļķes ar biezpienu, siļķi kažokā utt., bet tagad vairs uz zivju pusi paskatīties nevaru, neatkarīgi no tā, kāda zivs. Ir cilvēki, kuri fano par lašmaizītēm kā labu uzkodu. Man jau no paskatīšanās slikti metas. Ar medu gan viss nemainīgi, jo tas riebies visos laikos - gan bērnībā, gan tagad. :D

Man bija trauma no bietēm bērnībā. Tagad garšo un ēdu (piem. vinegrets, zupas vai tāpat rīvētas).
Nekad nav īpaši garšojusi, bet senāk kādu reizi apēdu kaut ko no cūkgaļas. Tāpat tradicionāli visās malās bija šašliki, kotletes, karbonādes utjpr.
Tagad jau gadiem neēdu, vienkārši fiziski slikti paliek, pat no smaržas. Pēdējo reizi, atrodoties Alpos, mēģināju saņemties un pagaršot pieklājības pēc cūkgaļas žāvējumu, pēctam nevarēju vien “atiet”, visu dienu atceroties vien, uzsita nelabumu.

Nez ir kss negaeso joprojam
TIESAM REALI TREKNAS tortes kas sastav lielakoties no trekniem kremiem ,fui nu.Logiski labak garso olbaltuma kukas,kad ir mazak treknas.
Olivas,sarkanos ikrus, un piena darzenu zupu ta ari needu ,riebjas.

A vel joproj nenormali riebjas vinegrets. Slikw kazoka vienaldziga un it ka melno maizi kiegeliti tikai ja vajag salatiem nemu.A vel ne ipasi auksta gala
Garso ( agrak riebas) sipoli dazados veidis,locini ,kiploki

Bietes un aknas ir mani absolūti vismīļākie ēdieni no bērnības līdz pat mūsdienām, katru dienu varētu ēst.
Nekad neesmu spējusi iedzert pienu. To izmantoju ēdienu gatavošanā, bet, ja jāpārbauda derīguma termiņš, ieleju tējkarotē un notestēju ar mēles galiņu - iedzert kaut malku piena tīrajā es nespēju. Tā tas bijis, kopš sevi atceros. Riebjas kefīrs un biezpiens, kas treknāki par 2%, nevaru dabūt iekšā, savukārt 0,5% biezpienu un kefīru varu patērēt kilogramiem/litriem, ļoti garšo. Nekad nav garšojusi un negaršo trekna gaļa, ļoti ļoti negaršo termiski apstrādāts lasis. Savukār jēls lasis uz lašmaizītēm vai suši man garšo. Nu un izteikti negaršo treknas un pārsaldas tortes kā "Cielaviņa" utml., bet tām man ir tāds riebums, ka apēdot sāk sāpēt galva.

Bietes gan man garso,pat loti. Bet tikai ne vinegrets,vai silke kazoka...

Vinegretu var pagatavot miljons dažādos veidos. Ir tādi vinegreti, uz kuriem paskatoties vemt gribas, ir tādi, kurus varētu kautru dienu kilogramiem ēst.

Msn NEKADS negarso vinegrets.:-D

Pašā bērnībā tie bija jungle popi, nevarēju saprast, kā citi bērni tos vien ēd. :D

kalivtabriba, ak kungs, kā tikko sakārdināji! :D Tā tikko sagribējās kāds, īpaši ar coca-cola garšu. :D

Es esmu diezgan izvēlīga ēdiena ziņā. :D
Agrāk neēdu pupiņas, olīves, griķus (joprojām nav mans mīļākais ēdiens, bet ēst var), soju, dažādus dārzeņus.
Joprojām negaršo - lēcas, olu dzeltenumi, lakrica, kokosriekstu piens (principā jebkurš augu piens, izņemot sojas ar vaniļas garšu :D), gan jau vēl kaut kas, par ko tagad nevaru atcerēties.

Avokado agrāk ļoti negaršoja, bet tagad garšo!
Paprika arī ļoti negaršoja, tad sāku ēst, laikam pārēdos un arī vairs neēdu. Sanāk, ka uz vienu brīdi tikai garšoja :-D

Agrāk nevarēju ciest zirņu putru, tagad ļoooti garšo.
Un vēl bija gan skolā, gan bērnudārzā tādas kartupeļu pankūkas, kuras ir taisītas no vārītiem kartupeļiem (nezinu, kā latviski, bet krieviski ir-zrazi). Bet augstskolas laikos ļoti iegaršojās un garšo joprojām.
Kā arī sautējumi...bērnībā ciest nevarēju, tagad labprāt ēdu, bet arī tikai to, ko pagatavoju pati.

Nekas īpaši nav mainījies no bērnības - neēdu meža gaļu (tēvs - mednieks - trauma), aknas arī ir no go, siļķe, ikri, jūras veltes.

Es vispār mēģinu iepazīt un saprast tās garšas, kas man nepatīk un cenšos attiecīgās lietas ik pa laikam pagaršot atkal un atkal. Tā jau gadu gadiem mēģinu pagaršot nēģus. Apēdu mazu kriksīti un arvien pārliecinos, ka nav mans. Taču garšu kārpiņām tāpat tas ir piedzīvojums.
Ar austerēm tas nostrādāja - pirmās reizes divas, trīs ļoti negaršoja, nevarēju saprast, ātri riju nost. Tagad ļoti garšo. Vēl estragons ar laiku kļuva no pavisam neēdama, par ēdamu. Bet sajūsmā joprojām neesmu.
Vēl no garšaugiem man prieku var sabojāt anīss un fenhelis. Bet kas zina, pie veiksmīgas kombinācijas varbūt... Tāpēc jāturpina pagaršot, nevis ieciklēties uz to, ka "pē, šitais man riebjas un viss"