Dažreiz ir tā, ka ir mīlestība, bet kaut kas cits nesaskan, grūti sadzīvot, dažādi raksturi utt, tad nu mīlestības dēļ cenšas visu laiku visu līmēt kopā. Vai tas pareizi vai nepareizi nezinu, katra paša ziņā. Esmu tādu mīlestību redzējusi, līdz pat vīra nāvei, tur gājis bija visādi, te mīl te krapj abas puses, skandali un ari skaisti mirkļi, kā pa kalniem. Bet kad redzēju to sievieti runājam par visu pēc vīra bērēm, sirds lūza...to ari acīs var redzēt, ka ļoti mīlēja, par spīti visam, tas nebija tas gadijums kur ir kopa dēļ pieraduma, vai bērniem, vai tāpēc ka tā vajag...bet nu jā, kāds aizietu neskatoties uz mīlestību, kāds tā dzīvo līdz beigām....