Sveikas. Jau vairākus gadus ciešu no šīs psihiskās slimības, man tas izpaužās trihotilomānijas veidā (matu raušana vienalga no kurienes).
Neesmu vērsusies pie ārstiem, jo vienkārši kauns. Kauns kādam pastāstīt, protams, cilvēki šad tad pamana un jautā, kas man kaiš, kāpēc tev nav skropstu utt., bet es izdomāju muļķīgus izskaidrojumus un dzīvoju tālāk plūkājot visu uz nebēdu. Mirklī, kad to daru ir neiespējami apstāties, bet beigās, kad redzu visas šausmas, kā atkal esmu izķēmojusi sevi, man gribas nomirt. Un tikko tas pats notika. Par pašvērtējumu nav pat vērts minēt, kur man viņš ir.
Nezinu, kāpēc to šeit izklāstu.
Meklēju internetā kaut kādus forumus, atbalsta grupas, bet bez rezultātiem, domāju te LV. Es vienkārši gribu zināt, vai ir kāda vēl, kas sirgst ar šāda veida uzmācīgām domām, kā ar to cīnīties, ko darīt..ehh:'-(