Pirmkārt, jāskatās uz visam savām receptēm, ko kur var aizvietot. Balto miltu izstrādājumu vietā var lietot pilngraudu, rudzu utt, miltus pašus arī var aizvietot receptēs-var gan nopirkt pilgraudu miltus, gan samalt majās auzas, piemēram.
Tālāk jāskatās, kas domats ar saldumiem. Tieši apstrādāts cukurs? Tas nav tik sarežģīti savās receptēs (ir grūti ar nopērkamiem produktiem, jo daudzos produktos ir cukurs, jātaisa mājās tad). Var, piemēram, likt banānu, ābolu zapti (jāvāra bez cukura) vai maltas dateles klāt pankūkām, auzu pārslu putrām un tādām lietām, lai padarītu ēdienus saldākus, kad vajadzība. Vai neēst lietas, ko nevar ieēst bez saldināšanas.
Ar pienu pavisam vienkārši-ir sojas, mandeļu, rīsu, auzu, dažādu riekstu u.t.t. augu pieni a ko var aizvietot parasto pilnīgi visur (atkal, grūtāk ir ar produktiem, ko pērk veikalos, kur piens un piena produkti, pulveri un sazin kas vēl ir sastāvdaļās).
Būtībā, ja gatavo vairāk mājās, tad nav nekādu problēmu. Visi veganu produkti, piemēram, būs bez piena produktiem. Pilngraudu vajadzētu būt bez baltajiem miltiem (var arī vispār atteikties no miltu izstrādājumiem, veselīgāk ir pašai ēst pilngraudus-brūnos rīsus, auzu pārslas, grūbas utt). Un neēst saldumus. Un tad atliek tikai pētīt sastāvdaļas uz iepakojumiem. Tas šķiet grūti tikai pašā sākumā, pēc nedēļas jau zināsi no galvas, kurus produktus var pirkt, uz kuriem pat neskatīties. Un tad jau tas kļūst pavisam dabisks process. To varu apliecināt ka vegāne, sākuma bija sarežģīti, jo nezini, kurām nūdelēm klāt olas, kam klāt kaut kādi mistiski piena pulveri un no dzīvniekiem ņemti vitamīni D, sazin kādas E vielas, ko pat izunāt nevar u.t.t, bet pēc nedēļas, divām jau zināju, kurus produktus pirkt, kurus nē.
18
