Auklite

bet nav tās izaugsmes iespejas

Ar šo tiek apliecināta godkārības pazīme. Par kādu gan izaugsmi Latvijas apstākļos vispār var runāt? Un nav te runa par sevis pilnveidošanu. Bomzim arī ir liela izaugsme, ja viņš ir spējīgs kontrolēt visas pilsētas lielākās miskastes.

dekreta iet nevaresu oficiali lidz sr ko nekadas soc.garantijas man nav]

A kur problēma piereģistrēties kā pasnodarbinatajai un maksāt sociālās iemaksas?

bet tadu jau thd pilns. Kur ir garantija taisit gaisa savu, ja bankrotes jau pec pusgada

Nezinu kurā pilsētā tu dzīvo, bet Rīgā aukles trūkst. Tāpat Rīgas Dome maksā vecākiem kompensāciju par aukles pakalpojumiem - katru mēnesi ir garantēta summa, kas tiek pārskaitīta auklei, pārējo piemaksā vecāki. Majdārziņš nenozīmē, ka tev ir jātaisa kaut kāds īpašais bērnudārzs. Aukles vienkārši ņem vairākus bērnus (līdz 5) un pieskata pie sevis mājās. Tu tur neko nevari zaudēt, jo lielākoties tur nekas nav jāiegulda. Vienīgais kam tev ir jābūt - dzīvoklim, kur pieskatīt, jāreģistrējas kā pašnodarbinātajai, jābūt kaut kādam aukles sertifikātam, jānoslēdz līgums ar Domi, jāsameklē auklējamie un jānoslēdz līgums ar vecākiem.

Saprotu ,ka esi atgriezusies Latviaa uz pavisam.Man jau zeel kaut kur,ka negribi iet pa to celu,kur tev ir izgliitiiba,bet nu taa ir tava izveele.Juriststs taa tomeer ir taada nopietna profesija,noteikti tev arii patika,ja izveeleejies maaciities.Ja tu saaktu straadaat savaa profesija atkal,visu atcereetos...nu nav tacu taa ,ka esi bijusi prom 20 gadus,tad nu buutu gruuti.Tagad tikai jaaatsvaidzina zinaasanas mazliet,jo nu viss iet uz prieksu,kaut kas ir mainijies utt
Man bija paziisatma te sieviete,kura iebraucot ASV stradaaja par aukliiti loti daudzus gadus.Vina pasai bija 8 beerni(Filipiinaas gan bija pasai aukles un maajkalpotaaja utt)Laiki mainijaas un apstaakli arii ,un taa pati nosprieda straadaat par aukli privaati!Vinai tas aukles darbs "gaaja no rokas",jo vinai loti ,loti patika beerni.Loti labi pelnija.Man liekaas,ka darbs noteikti nav slikts,gruuts,ja loti patiik beerni.

Izskatās, ka Tu par visu šaubies un neesi pārliecināta ko izvēlēties.
Es darītu tā, ka ietu abus ceļus un beigās paliktu pie tā, ko es tiešām gribu darīt un plus arī ar to nopelnīt. Strādā par auklīti un paralēli bīdi, lai varētu iemēģināt sevi juristes darbam. Tad arī redzēsi vai dzīve Tev pakārtos tieši šai profesijai.
Spriest par to, kā būtu ja darītu tā vai šitā nav jēgas, jo loģiski, ka iznākumu mēs nekādīgi nevaram paredzēt.
P.s. Piedzimstot bērnam tāpat 171eur katru mēnesi tāpat pienākas, tā kā bez kapeikas nepaliksi. Un arī bērnu jautājumos nav ko zīlēt, patlaban koncentrējies uz vienu lietu!

Latvijā, cik zinu,auklītes neņem par nopietnu vispār. (UK ir līgums, atvaļinājums ar atvaļinājuma naudu,visi bank holiday ir brīvi utt., nu kā normālā darbā, arī nodokļus maksā) Tādēļ laikam ietu un meklētu darbu savā sfērā, bet nebaidies ! :)
Būs viss ok, ej un izcīni savu vietu zem saules.

Vispār jāpiekrīt skudrulācim.
Protams, pilsētā ofiss un baltās apkaklītes skaitās standarts, bet reāli? Tiešām nezinu, nevaru iedomāties, kāpēc auklei būt būtu kas peļams. Protams, attiecīgā līmenī esošai. Un augt var. Iedomājos čipšus grauzošas pusaudzes izaugsmi strādājot par privāto auklīti, paralēli pasudējot pedagoģiju vai psiholoģiju, vai esošu/pilnveidoties gatavu jomā, kurā apmācītu arī bērnu - valodas, golfs vai gleznošana. Izaugsmes iespējas te patiesībā ir ļoti labas. Vienīgi jā - sabiedrībā neskaitās prestiži. Kas vēl - Latvijā ir visai maz tiešām labi maksātspējīgu ģimeņu, kam konkrētā laikā nepieciešami tādi pakalpojumi.

Liels paldies meitenes par atbalstu!