Sveikas, meitenes! Reti rakstu forumos, bet nu citu resursu nav un vajadzīgs atbalsts. Long story short. Pēc pēdējo nopietno attiecību partraukšanas, pieņēmu uzaicinājumu uz randiņu iepazīšanās portālā (Draudzene pierunāja izmēģināt internetu). Nebiju īsti ne uz ko sacerējusies, uztvēru to kā iziešanu sabiedrībā, jo biju iestrēgusi tādā kā rutīnā...
Satikāmies, padzērām kafiju, patērzējām. Vīrietis īsti neiepatikās- atstāja egoistiska un narcistiska cilvēka iespaidu. (Pirms tam kādu nedēļu sarakstījāmies, sazvanījāmies, šķita lādzīgs, savādāk nemaz nebūtu piekritusi ar viņu tikties).
Vakarā aizbaucu mājās un izdzēsu viņa telefona numuru. Pēc pāris dienām saņēmu no viņa sms: kā var sevi tā nemīlēt un nolaisties līdz tādam līmenim, ka es izskatoties pēc vecas feministes, ka man ir 35, bet izskatoties uz 45, lai tak saņemos utt.
Lidz šim esmu uzskatījusi sevi par pietiekami koptu sievieti, lai gan neesmu no tām, kas par izskatu īpaši iespringst- t.i.miskasti uzkrāsojusies nenesīšu. Mati man ir vienmēr safrizēti, manikīrs, make-up, zobi kārtībā, apavi tīri utt. Neesmu s izmērs tīri pēc komplekcijas, bet neesmu arī XL. Tiešām, nezinu, kas uz cilvēku atstāja tādu sliktu iespaidu. Teikšu kā ir, tā ziņa mani ir stipri izsitusi no sliedēm. Ar prātu saprotu, ka tam cilvēkam pašam ir iekšējās problēmas un patīk pamācīt citus dzīvot, bet tā sms stāv acu priekšā un liek domāt, ka neesmu pieteikami laba kā arī vēlme satikties ar vēl kādu vīrieti nu ir zudusi. Iesakiet, kā lai atgūstu iekšējo harmoniju?