Ja man vēlreiz būtu jāizvēlas, izvēlētos tehnikumu, jo, arī pabeidzot vidusskolu, man nebija ne jausmas ko gribu darīt tālāk, tā ka tie 3 gadi vismaz man nedeva absolūti neko, tādā ziņā, ka tā arī neradās skaidrība par to, ko gribu darīt tālāk. Tādu īstu sajēgu par to, kur gribu sevi redzēt nākotnē, ieguvu tikai pirms trim gadiem. Tehnikumā vismaz būtu ieguvusi kaut kādu profesiju un, pat ja tā nebūtu mana sapņu profesija, pēc tehnikuma beigšanas tomēr būtu jau kaut kāds papīrs un kaut kādas zināšanas un iemaņas iegūtas, lai atrastu darbu un sāktu veidot sev pamatu zem kājām. Bet nu tas, protams, tikai mans viedoklis. Izvēle paliek Tavās rokās.
Viss, ko vēl vēlos piebilst, ir tas, ka šajā dzīvē vajag paļauties uz sevi, nevis šaubīties par pilsētas maiņu tikai tāpēc, ka tur paliek draugi vai otra pusīte. Saprotu, ka šajā brīdī, kad esi pabeigusi tikai vidusskolu, draugi liekas kā visas pasaules epicentrs, taču, tici man, īsti draugi nepazudīs un mīlestība arī ne, ja vien puisis būs sakarīgs. Savulaik līdzīgā situācijā es izdarīju izvēli par labu draugiem, pēc tam to nožēlojot ilgi jo ilgi, jo draugi, gadiem ejot, atsvešinājās un pazuda, kā rezultātā attapos gan bez draugiem, gan bez iespējas, kuru biju palaidusi vējā. Ja man būtu iespēja vēlreiz izdzīvot vidusskolas gadus, domātu tikai un vienīgi par sevi, savu karjeru, izglītību un nākotni, nevis draugiem vai puišiem. Ir labi, ja ir puisis un ir labi, ja ir draugi, tik ilgi, kamēr viņu esamība neietekmē Tavas domas saistībā ar Tavu nākotni.