Augstskola tikai un vienīgi finansiāli iegūst ja visas budžeta vietas kaut uz 1 semestri ir aizpildītas. Neatkarīgi no tā, cik no viņiem vispār apmeklēs pirmo sesiju.
Augstskolas reitingu bakalaura programmas studentu sekmes neietekmē necik.
Vienīgie bakalaura programmas studenti, kuri var ietekmēt augstskolas reitingu, ir tie studenti, kuri iegūst godalgotas vietas eiropas, pasaules mēroga studentu sacensībās, konkursos, olimpiādēs. Pārējie, vienalga, mācās uz 4 vai 10, neko nevar augstskolas reitingam palīdzēt.
Reitingu gan ļoti ietekmē mağistrantūras un doktorantūras studentu aktivitāte pie publikācijām. Tomēr mācībspēku un pētnieciskā personāla publikācijām ir lielāks īpatsvars reitingu aprēķinos.
Var visā vainot jauniešus, bet reitingam viens profesors ar 12 publikācijām 3 gadu laikā dod vairāk nekā 10 profesori ar 1 publikāciju katram 3 gadu laikā. Tas pats attiecas uz pētniecisko personālu augstskolās.
Publikāciju citējamība citu augstskolu studentu un doktorantu darbos, publikāciju izmantošana ārvalstu izdevumos ir tāda kāda tā ir. Sēž auditorijā 20 studenti vai 100 studenti bakalaura programmā, lektora alga par lekciju ir vienāda, publikācijas tas nespēj ietekmēt itin nemaz.
Turklāt, ārzemēs reitinga aprēķinos parasti mazāks studentu skaits uz 1 mācībspēku skaitās labāks!
Tāpat rēķina, cik % no mācībspēkiem ir doktora grāds, arī to bakalaura un pat mağistra programmu studenti nespēj ietekmēt. Doktoranti gan, ja iegūst zinātnisko grādu un sāk darbu kā mācībspēki, būtu ar mieru ieņemt lektora štata vietu. Docenti jau tāpat normālās augstskolās ir tikai ar doktora grādu.
Publikācijas, mīļie cilvēki, kad manā laikā faķī bija konkurss uz kādu amatu, pētniecisku vai citu, cilvēki bez vārdiem, bez klačām, vienkārši pēc loğikas vienmēr uzminēja, kurš uzvarēs. :-D
2829
